Lieluzņēmuma „Latvija” ekonomikas virsmenedžerim

 

Labdien, Pavļuta kungs!

 Man ir prieks dzirdēt, ka Latvija ir sasniegusi tādus finansiālus sasniegumus, ka apsver iespējas palielināt savu tirgus daļu pasaulē, plānojot investīcijas atomenerģijas jomā. Patīkami apzināties, ka mūsu ekonomikas sasniegumi atļauj meklēt iespējas, kur veiksmīgāk un drošāk izvietot mūsu valsts līdzekļus un garantijas. Skandināvu pensijas fondi redz drošus un izdevīgus nosacījumus, ieguldot mūsu lētajās meža zemēs, iepērkot tās. Ir lieliski apzināties, ka arī mēs varam investēt citās valstīs, tik sarežģītā un finanšu ietilpīgā uzņēmējdarbības nozarē kā atomenerģija.

    Lai gan, ja es būtu ekonomikas ministrs, pirmām kārtām, izskatītu iespējas ieguldīt pašu valsts uzņēmējdarbībā,  radot jaunas darba vietas, palielinot mūsu pašu preču eksportu vai samazinātu ārzemju preču importu. Ja mēs runājam par drošām un izdevīgām investīcijām, domāju, ka lietderīgāk būtu patērēt ekonomikas ministrijas potenciālu, pētot iespēju ieguldīt mūsu pašu tautsaimniecībā, kaut vai izsludinot konkursu uz šādām investīcijām, kas, manuprāt, pat pēc mūsu likumdošanas būtu jādara, pirms mēs naudu ieguldām atomenerģētikā.

     Pieļauju, ka Latvijas budžetā būtu grūti atrast finansējumu investīcijām uzņēmējdarbībai, lai gan domāju, ka arī tur varētu to atrast, ja valsts vīri kā saimnieki attiektos pret savu valsti. Bet, ja esam sākuši meklēt miljardu kredītus pasaulē, lai ieguldītu AES, tad kāpēc nepameklēt tādus Latvijas tautsaimniecībai?!

  Nešaubos, ka ASV un Japānas eksportkredīti ir ieinteresēti izsniegt aizdevumus (pret Latvijas valsts garantijām)  savu valstu ekonomikas attīstībai, jo lielākoties no 5 miljardiem AES cenas sastāda Japānā un ASV ražotās iekārtas. Celtniecības izmaksas, pēc pieredzes, tāda apjoma ēkai ir maksimāli 250 miljoni, tā kā runa par mūsu celtnieku iespējamiem pasūtījumiem 300 miljonu apmērā ir, maigi sakot, pārspīlētas. Ja nodokļu politika Lietuvā būs draudzīgāka pret uzņēmējiem, būs neiespējami novirzīt nodokļu nomaksu uz Latviju. Neredzu, kādi būs mūsu valsts ieguvumi no mūsu celtnieku darba Lietuvā, vienīgi ja viņi savu peļņu vēlēsies tērēt Latvijā.

  Man, kā uzņēmējam, ir interesanti tas, ka vēl nezinām, par cik tiks pārdota elektroenerģija Visaginas AES projektā. Iespējamā cena un noieta tirgus ir neatņemama biznesa plāna sastāvdaļa. Tas vien apliecina, ka galvenais, kāpēc ASV un Japānas eksportkredīts  piekrīt finansēt, ir tas, ka iekārtas tiks pirktas šajās zemēs, jo faktiski izsniegtais kredīts atgriezīsies atpakaļ valstī. ASV atbalsta savus uzņēmumus neskatoties uz triljoniem lielo valsts parādu.

  ES valstis ir ieinteresētas AES būvniecībā ES nomalē, kas savā veidā rada energo neatkarību no Krievijas energoresursiem, naftas un gāzes, kā arī iespējamos kodolpiesārņojuma draudus novirzot uz ES nomali. Vācijā tiek slēgtas daudzas AES, Pavļuta kungs uzsvēra, Latvija pati pilnībā spēj sevi nodrošināt ar elektroenerģiju, kā arī mums vēl daudz darāms atjaunojamo energoresursu  AER attīstīšanā. Mēs jau esam varētu teikt energo neatkarīgi un ieviešot AER būsim vēl neatkarīgāki.

  Aicinu ekonomikas ministru tērēt vairāk laika un enerģijas, izvērtējot projektus, kas attīstīs mūsu tautsaimniecību, radīs jaunas darba vietas, palielinās mūsu preču eksportu un samazinās ārvalstu preču importu!

  Ar cieņu Valdis Kalnozols