Baltijas Praids 2012, Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena un demogrāfija.

Latvijas sabiedrība ir viena no tolerantākām sabiedrībām pasaulē. Latvijā nenogalina cilvēkus, tikai tāpēc, ka kādam ir cita tautība vai ādas krāsa. Nezinu, ka kāds būtu publiski pazemots par nacionalitāti vai seksuālo orientāciju. Mūsu sabiedrībā saskaņā dzīvo gan dažādu tautību, gan dažādu orientāciju cilvēki. Mēs zinām savu paziņu tautības un seksuālo orientāciju. Vai mūsu starpā valda nesaskaņas, vardarbība, pazemojumi uz nacionālās vai seksuālās orientācijas pamata??? Nesaskaņas rada vienīgi gadījumos, kad no Latvijas ārēji spēki cenšas sašķelt sabiedrību sekmējot valodu referendumus un organizējot praidus. Personiski es praidus uztveru , kā pasaules organizāciju centienus samazināt dzimstību pasaulē. Ķīnā par otrā bērna piedzimšanu var piespriest 100.000,- lvl sodu. Bet pārapdzīvotība ir pārējās pasaules problēma

Tā nav Latvijas problēma.

Mēs ar katru dienu Latvijā skaitliski sarūkam. Neeju pret rietumu pasaules moderno uzskatu straumi, cīnoties pret praidiem. Bet gan vēlos vērst uzmanību, ka Latvijā daudz svarīgāk ir risināt dzimstības problēmu, lai pēc simts gadiem Latvijas teritorijā dzīvotu kaut viens latvietis! Lai Latvijā nebūtu vientuļo māšu, bērnu bez vecākiem, cilvēki nebaidītos par savu nākotni, droši dzemdētu un audzinātu bērnus, lai pēc iespējas retāk jaunās māmiņas atstātu savus jaundzimušos glābējsilītēs.

Popularizēsim pasākumus, kas veicina dzimstību. Pasaulē augsti dzimstības rādītāji, galvenokārt, ir musulmaņu ģimenēs. Ja mēs nerūpēsimies par mūsu dzimstības rādītājiem, pēc 100 gadiem pasaulē būs viena dominējoša reliģija- islams. Vai patiešām jāatgriežas 1000 gadus atpakaļ, kad arī Latvijas teritorijā bija daudzsievība., lai atrisinātu dzimstības jautājumu??? Vai jāliek par piemēru ebreju, kristiešu un musulmaņu pravietis gudrais Zālamans ar daudzām sievām un bērniem??? Vai valstiskā mērogā nevar sekmēt dzimstību valstī??? Ja paši nevaram izdomāt kā, tad vismaz, kā padomju laikos, Latvijā 80. gados sekmēja dzimstību dodot pabalstus un privilēģijas jaundzimušo vecākiem un faktiski palielinot jaundzimušo skaitu. Vai nevaram samazināt ienākuma nodokļus, ja ģimenē aug bērni; palielināt pensijas, izejot no bērnu skaita; noteikt bezbērnu nodokļus; par vairāk kā trim bērniem, atbrīvot vispār no ienākuma nodokļa maksājumiem; dodot bezmaksas izglītību utt, tā sekmējot dzimstību Latvijā.

Masu mēdiji ir galvenais instruments , kam ir iespēja veikt tādus pasākumus, kas veicinātu cieņu pret tiem LR pilsoņiem, kuriem ir vairāk kā trīs bērnu, celtu godā tos, kas rūpējas par mūsu Latvijas nākotni, audzinot īstenus patriotus. Aicinu masu mēdijus nekautrēties un ierosināt diskusijas, kas veicinātu dzimstības līmeņa celšanu Latvijā! Lai mūsu sabiedrības apziņā iegulstas pārliecība, ka pats svarīgākais LR pilsoņa pienākums ir izaudzināt vismaz trīs Latvijai lojālus pilsoņus, - gudrus , izglītotus, gan ar savām rokām, gan ar savu prātu strādīgus. Pilsoņus, kuri nodrošinās mūsu Latvijas izaugsmi!

Piepildīsim masu mēdijus ar diskusijām par dzimstības palielināšanas jautājumiem un panāksim dzimstības rādītāju pieaugumu Latvijā!

Ieguldīsim nākotnē!

           Jau daudzas tūkstošgades Latvju zeme bijusi un ir ozolu zeme. Ar ozolu mūsu Tauta asociē izturību, nelokāmību, ticību sev! Tautā parasti saka: „Vīri kā ozoli”! Tūkstotis gadus atpakaļ ozolu birzis pie mums nebija nekas neparasts, bet tagad, skat, dabas aizsargājamie objekti!!! Ar ko mēs varam „atskaitīties” Latvijas Valsts Neatkarības deklarācijas pasludināšanas priekšvakarā? Mūsu tēvu tēvi ozolu birzīs gāja runāt ar Dievu, toties mēs varam ”lepoties” ar iznīcinātu tautsaimniecību, vārdu sakot sagrautu Valsts ekonomiku. Un atcerieties! Vārdu Valsts, tāpat kā Māte rakstīt ar lielo burtu! Ja tā domātu visi, nebūtu mēs tur, kur esam. Nebūtu zviedru, bet latviešu bankas, kas rūpētos par savu Tautu, ne svešu! Būsim atklāti, bankas tās pašas finansu piramīdas vien ir un nav ko te mālēt acis.

Tādēļ es Jūs lūdzu, katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par to, un visu Latvijas tautsaimniecībā neizmantojamo zemi pārvērst ozolu birzīs, tad varbūt mūsu mazmazmazbērni varēs sākt dzīvot tīrā, ekoloģiski sakārtotā vidē un būs iespēja atcerēties mūs ar labu vārdu. 

           Minēšu tikai dažus skaitļus. Mēs nopirkām un dienas laikā iestādījām 2000 ozolu stādu, kas maksā 0.20 Ls /gab. Pēc 150 – 200 gadiem pieaudzis ozols jau maksās 500Ls/gab. Līdz ar to mēs, iestādot 2000 ozolu, dienas laikā Latvijas nākotnes tautsaimniecībā ieguldām 1mlj. Ls. Un tik vienkārša matemātika! 

          Un nobeigumā es no sirds sveicu Jūs visas Tautas svētkos un aicinu katram iestādīt savu ozolu!

ZZS kongress

Cienītās dāmas, - godātie kungi, - kongresa delegāti, - viesi!

     Latvijas Zaļā partija ir vienīgā partija Latvijā, kas iestājas par ilgtspējīgas politikas realizāciju Latvijā. Zaļajai partijai ir skaidri definēti valsts attīstības mērķi, ar kuru palīdzību varētu pilnvērtīgi apvienot visus Latvijas iedzīvotājus.

Ilgtspējīga rīcība, sakārtota valsts pārvalde, ģimenisko vērtību saglabāšana, tautsaimniecības attīstība, izglītības sistēmas pilnveide ir veids kā celt Latvijas labklājību un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses. Zaļās partijas mērķi un programma ir saprotama visiem Latvijā, jo Zaļu Latviju un videi draudzīgu  ekonomiku vēlas redzēt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kam godā un cieņā turēta ir mūsu valsts.

     Jau vairāk kā desmit gadus Latvijas Zaļā partija ir ZZS komandas biedrs, veiksmīgi iekļaujoties komandā, bet tagad ir pienācis laiks Latvijas Zaļai partija uzņemties atbildību un panākt, lai ZZS atgrieztos Latvijas politiskās varas pozīcijā un celtu mūsu tautas labklājību.

     Zaļās partijas izvirzītās politikas atbalsta veicināšanai Latvijas iedzīvotāju vidū pamatā ir mūsu biedru rindu vienotība un kopīgs darbs. Mums jāparāda, ka partija iestājas par katru biedru, atbalstot labas idejas un iniciatīvu Latvijas valsts labklājības labā. Lai cilvēki noticētu mūsu izvirzītajiem mērķiem, jāiegulda katra biedra pašaizliedzīgs, kopīgs darbs.

    Taču uz doto brīdi, mēs tīksmināmies ar sasniegto - faktiski par 3 deputātiem Saeimā un jaunajām nodaļām, bet neredzam, ka esam zaudējuši politisko ietekmi un varam to pazaudēt pavisam, ja nemainīsimies. Viss spēks aiziet tvaikā iekšējās partejiskās cīņās. Tas atgādina PSRS kompartijas standartus, kur politbiroja biedri vairāk domāja par ietekmes saglabāšanu, nevis par valsts attīstību. Līdz šim brīdim neesmu sapratis Ivetas Grigules izslēgšanas jēgu. Ko ieguva Zaļā partija, izslēdzot aktīvu, ar iniciatīvu apveltītu cilvēku?

   Jau no pirmās dienas, esot partijas valdē, aicināju izveidot vienotu rīcības plānu, ar termiņiem un atbildīgajām personām, lai mēs skaidri zinātu, kur mēs ejam un kāpēc, taču valdē es neguvu atbalstu. Kopā ar Rīgas nodaļas biedriem noorganizējām vairākus pasākumus - Ēbeļmuižas parka talku, Zaļās ielas svētkus, velobraucienu uz Saeimas vēlēšanām, aicinot aktīvi piedalīties visus biedrus, taču sajutām, ka mūsu darbs Zaļās partijas popularizēšanā nevienam nav vajadzīgs. Iniciatīvas bremzēšana partiju pārvērš inertā purvā, tas stagnē un neko nesasniedz!

      Līdz nākamajām pašvaldības vēlēšanām ir palicis gads, bet šis laiks ir pietiekams, lai tām pilnvērtīgi sagatavotos un palielinātu savu pārstāvniecību Latvijas pašvaldībās vismaz 25%  un atkal atgrieztos Rīgas domē.

    Skaidrāk jāpauž mūsu partijas mērķi, lai tiem piesaistītu arvien vairāk sekotāju. Jābūt konkrētam rīcības plānam, ar konkrētiem veicamiem darbiem, termiņiem, atbildīgām personām. Ja gribam uzvarēt, bet uzvara ne vienmēr nozīmē, ka mums būs visvairāk deputātu, tas tā notiks, bet ne tas ir mūsu uzdevums. Mūsu minimālais uzdevums ir palielināt esošo deputātu skaitu. Lai Zaļās partijas deputāti būtu pārstāvēti lielākā daļā Latvijas pilsētu un novadu. Mūsu virsuzdevums, balstoties uz visiem mūsu cilvēkiem, mēs izveidotu Zaļo tīklu visā Latvijā! Un nākamajās Saeimas vēlēšanās iegūtu maksimāli daudz deputātu mandātus. Balstoties uz šo mandātu skaitu arī iegūtu garantētas vietas valdībā. Un tad izmantojot mūsu ministrus, mērķtiecīgi virzītu zaļo politiku valsts līmenī un, kas ne mazāk svarīgi, aizstāvētu un atbalstītu mūsu ievēlētos deputātus, un viņu iniciatīvas pašvaldībās. Un tad, ja mēs to mērķtiecīgi realizēsim, tad aiznākošajās pašvaldības vēlēšanās būs vēl lielāks deputātu skaits un mūsu Zaļais tīkls pārklās visu Latviju.

      Lai sasniegtu augstus mērķus, ir jāspēj iziet no ierastajiem plāniem un mainīt ierastos rīcības modeļus. Mūsu gadījumā kļūt daudz aktīvākiem, pat teiktu agresīvākiem. Lai varētu sekmīgi piedalīties pašvaldības vēlēšanās ir jāveido nodaļas vai vismaz atbalsta grupas lielā skaitā pašvaldību. Kā to izdarīt? Mēs nevarēsim to izdarīt sēžot Rīgā. Ierosinu, ka visiem valdes locekļiem, partijas līdzpriekšsēdētājiem ir jāsadalās pa divi vai trīs, jāsastāda ļoti blīvs grafiks un jābrauc ieņemt vēl neapgūtos Latvijas novadus un pilsētas. Protams, pirms tam iegūstot visu nepieciešamo informāciju par attiecīgo novadu un lūdzot atbalstīt draudzīgiem spēkiem vai cilvēkiem. Lai jau pēc pusgada mūsu nākošajā sanākšanā kopā man aiz muguras būtu Latvijas karte noklāta ar maziem zaļiem karodziņiem gandrīz ikkatrā novadā. Varbūt nebūs pārklāta visa Latvija, bet tas būs solis, lai uz nākamo Saeimu mums ik katrā novadā būtu savi cilvēki.

   Latvijas Zaļās partijas klātbūtne pašvaldību attīstībā ir neatsverama, jo Latvijas Zaļajā partija ir vienīgais politiskais spēks, kam ir skaidri saprotama un valsti vienojoša ideoloģija, kam pamatā ir tīra vide, videi draudzīga tautsaimniecība un rūpes, lai arī mūsu nākamās paaudzes varētu baudīt Latvijas dabas vērtības un priekšrocības.

     Ir jāpierāda, ka spējam realizēt savu plānus ne tikai vārdos, bet darbos, ar tautsaimniecības attīstību celt valsts labklājību, tajā pat laikā saglabājot ekoloģiski tīru Latviju.

     2011. gadā Latvija tika atzīta par 2. zaļāko valsti pasaulē, ierindojoties uzreiz aiz attīstītās Šveices, vides ministrijas realizētajiem projektiem ir piesaistīts aptuveni 1 miljards latu. Šie ir tikai atsevišķi rezultāti tām ilgtermiņa iestrādnēm un tālejošajiem Latvijas labklājības un attīstības mērķiem, ko aizsācis un uzraudzījis mūsu līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis ilgstoši darbojoties vides ministrijā.

    Latvijas Zaļās partijas rindās ir kompetenti vadītāji, pieredzes bagāti pašvaldību darbinieki un sekmīgi uzņēmēji, kas profesionāli dara darbu, veicinot zaļās ideoloģijas integrāciju sev pakļautībā esošās organizācijas attīstībā.

    Mūs biedrs Arnis Luhse ir parādījis, ka veiksmīgi vada Rīgas starptautisko lidostu, palielinot apkalpotu klientu skaitu 2011. gadā līdz 5 miljoniem un pirmo reizi lidostas vēsturē nodrošinot lidostas peļņu 3,5 milj.lvl., izveidota trokšņu karte

     Mūsu partijas biedrs un uzņēmējs Aigars Nitišs, apgūstot ES pieejamo līdzfinansējumu realizējis apjomīgu un šobrīd Latvijā vienīgo ar biomasu darbināmās koģenerācijas termoelektrostacijas projektu, tādējādi dodot savu artavu Latvijas energo neatkarības veicināšanā.

     Darbojoties Rīgas pašvaldībā, Askolds Kļaviņš jau gandrīz 10 gadus aktīvi seko līdzi vides sektora kvalitātes problēmām.

  I.Līdaka, V.Felsbergs, kuri spējīgi paust neatkarīgu, dažkārt citu politisko spēku vidū nepopulāru, bet spēcīgu viedokli. Lūk tā ir mūsu pievienotā vērtība. 

   Interesantu un oriģinālu, sabiedrībai aktuālu problēmu risinājumu, ideju ģeneratori: V. Silenieks, E. Liepiņš piedāvā jau pēc definīcijas. Politisko attīstības redzējumu skaidri definē pieredzējušais politiķis I.Emsis, A.Kļaviņš. Mūsu spēks ir arī pieredzējušie pašvaldības vadītāji Roberts Ozols, Jānis Trupavnieks, Ilmārs Meluškāns, Eva Kārkliņa, Vita Pūķe un daudzi, daudzi  citi.

    Ar to vēlos pateikt, ka katram no mums ir savas stiprās puses un apvienojot tās, vienotā partijas darbā, mēs ne tikai palielināsim partijas ietekmi Latvijā par 25%, bet spēsim daudz vairāk ietekmēt labklājības līmeņa celšanu valstī.

    Lai realizētu LZP nospraustos mērķus un palielinātu LZP ietekmi Latvijā ir būtiski:

1)    skaidri paust mūsu partijas mērķus un partijas biedru rindām piesaistīt arvien vairāk uzņēmīgu un zinošu biedru, dodot vēlētājiem pārliecību, ka spējam būt vienoti savos uzskatos un varam realizētu partijas programmu;

2)    ņemot vērā esošo situāciju pašvaldībā, katrai LZP nodaļai izstrādāt savai pašvaldībai pielāgotu vēlēšanu programmu un popularizēt nākamos deputātu kandidātus, ļaut sabiedrībai iepazīt izvirzītās personālijas, paaugstinot to atpazīstamību;

3)    atmest latvisko kautrību un nekautrējoties parādīt mūsu labos darbus;

4)    veicināt dažādu etnisko grupu saliedētību;

5)    referendums parādīja, ka varam būt vienoti, aizsargāt mūs tēvu valodu. Tāpēc apzinoties tautas vienotības apziņu vitāli svarīgos jautājumos, vienoti iet un attīstīt Latvijas tautsaimniecību kā efektīvāko un ekoloģiski tīrāko pasaulē.

6)    pielikt visus spēkus tādu prioritāru Latvijas jautājumu risināšanai kā iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanu, jaunu darba vietu radīšanu un darba meklējumos emigrējošo latviešu atgriešanu dzimtenē;

7)    attīstīt Latvijas enerģētiku, veicinot Latvijas energo neatkarību, nevis ieguldīt miljardu no pieticīgajiem Latvijas budžeta līdzekļiem Lietuvas tautsaimniecībā, kā Latvijas valsts līdzdalību Visaginas AES celtniecībā;

8)   neiet ES valstu diktāta pavadā, palīdzot realizēt viņu intereses Latvijā, bet attīstīt mūsu tautsaimniecību, kas tika sagrauta pirmajos pēc padomju gados, neveiksmīgas un nesaprātīgas valsts vadības rezultātā, kad tika iznicināts dučiem tautsaimniecības nozaru;

9)    iegūstot ietekmi pašvaldībās, sekmēt investoru piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu reģionu pašvaldības;

10) sekmēt nodokļu politiku, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti attīstīt tautsaimniecību novados un daļai no uzņēmumu PVN paliktu pašvaldību budžetos kā līdzekļi tautsaimniecības attīstībai.

    LZP spēj realizēt šos mērķus, neielaižoties kompromisos, lai prioritāri pildītu ārvalstu intereses Latvijā, kā tas jaušams pēdējā laikā.  Mūsu mērķis nav ietekmīgi amati Eiropas Savienības institūcijās, vai austrumu kaimiņu pozitīva attieksme. Mūsu mērķis ir pārtikusi un laimīga Latvijas tauta ekoloģiski tīrā vidē.

     Lai to sasniegtu, mums ir jāatbalsta mūsu partijas biedru iniciatīva, jo tikai apvienojot daudzo partijas biedru spēkus un zināšanas, spēsim sasniegt iecerēto. Mums ir jāmainās, ja nevēlamies, kā daudzas citas vecās partijas noiet no politiskās skatuves, vai kā LNNK izšķīst citā politiskā spēkā, lai izdzīvotu.

    Jo vairāk mūsu rindas būs spēcīgu personību, jo spēcīgāka kļūs mūsu partija. Ikkatram biedram ir jāsajūt biedra plecs un atbalsts.

    Kopīgi strādāsim katru dienu, lai pasaule zina un jūt sīkstās, mazās tautas lepnumu, kas tūkstošiem gadu ir izturējusi svešu spēku spiedienu un saglabājusi savu identitāti, kultūru un valodu!

    Tikai ticot saviem spēkiem, partijai un Latvijai mēs kopīgi sasniegsim mērķus. Dievs svētī Latviju un tās tautu!

Latvija var!

      Referendums parādīja to, ja mūsu tautai ir skaidrs mērķis, tad mēs spējam saliedēties un vienoties kopīgai rīcībai. Diemžēl mūsu valstij pietrūkst šāda mērķa. Jau pagājuši 20 gadi, kopš atjaunota Latvijas Republika, taču, izņemot neatkarību un iestāšanos Eiropas Savienībā, citus mērķus neesam skaidri definējuši, esam virzījušies kaut kur, bez apzināta virziena un skaidri nosprausta rīcības plāna. Un tieši tāpēc nav jābrīnās, ka šodien ap 25% Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā ārzemēs. Sabiedrība ir sašķelta dažādās valodās runājošās  kopienās. Uzsveru, nevis nacionālās, bet divās valodās runājošās kopienās. Nevaram lepoties ar apmierinošu dzīves līmeni iedzīvotājiem, adekvātu algu skolotajiem, medicīnas darbiniekiem un policistiem, pensiju - pensionāriem.

   Tādēļ rodas likumsakarīgs jautājums - ko tad mēs visu laiku esam darījuši, lai nebūtu tur, kur esam? Veiksmīgi veikuši partijas iekšējās un ārējās cīņas par vietām saeimā, padomēs un valdēs? Veiksmīgi pievarējuši konkurējošās partijas, panākot, ka iegūstam vajadzīgos ministru krēslus? Jā, var teikt, ka esam samazinājuši valsts izzagšanas apjomus, bet KNAB vēl aizvien lielākoties „skalda matus”, lai atrastu pāris tūkstošu kukuļa devējus, bet lielie valsts miljonu iepirkumi aizvien ir saistīti ar neizprotamiem konkursa noteikumiem  un uzvarētājiem ar dārgāko cenu.

  Kāpēc mēs iztērējām miljonus mūsu samaksāto nodokļu divvalodības referendumam? Kāds teiks, ka Lindermans ir vainīgs, ar vēlmi šķelt sabiedrību. Nē, Lindermans tikai izmanto mūsu vājumu, mūsu nespēju nospraust un vienoti sasniegt mērķus. Vai galvenais – tautas labklājība, par ko mūsu politiķiem jau sen vajadzēja rūpēties ir sasniegts? Vai kaut kas nopietni ir darīts, lai cilvēku, kas runā latviešu valodā, dzimtu vairāk? Vai kaut kas ir darīts, lai visi Latvijas iedzīvotāji mīlētu un godātu latviešu valodu, kultūru un vēsturi? Nē! Ir bijuši politiķi, kuri, lai nodrošinātu savu popularitāti, ir šķēluši Latvijas iedzīvotājus tajos, kuri runā latviski un tajos, kuri runā krieviski.  Vai mēs visiem Latvijas iedzīvotajiem esam audzinājuši lepnumu par savu valsti? Vai mēs esam stiprinājuši pašu mazāko sabiedrības šūniņu - ģimeni, lai tā spētu izaudzināt Latvijai lojālus pilsoņus? Vai kāds politiskais spēks ir nācis ar piedāvājumu vienoti celt mūsu tautsaimniecību, Latvijas valsti - vienīgo valsti pasaulē, kur var attīstīties tūkstošiem gadu senā latviešu kultūra un valoda? Priekšplānā tiek izvirzītas demokrātiskās vērtības, bet, manuprāt, vēl svarīgāk ir nodrošināt cilvēku cienīgu dzīvi Latvijas iedzīvotājiem! Vārda brīvību noliekam augstāk par dzimstības jautājumu, augstāk par tautsaimniecības jautājumu un tad brīnāmies, cik viegli izdodas vienam izredzēto tautas pārstāvim sašķelt mūsu valsti divās, dažādi runājošās, nometnēs.

  Tikko mēs spēsim šos, visai valstij svarīgos, mērķus definēt un sāksim tos realizēt, sāksies mūsu sabiedrības saliedēšanās. Mums visiem un ikkatram, gan uzņēmējiem, gan valstsvīriem, gan augstskolu mācību spēkiem ir jādomā par to, ko mēs varam dot Latvijai! Kā zaļi domājošs, piedāvāju sekojošu mērķi:
   Latvija - valsts ar tīrāko dabisko vidi, bagātākā ar mežiem, tīriem ūdeņiem un gaisu.
   Latvijas tautsaimniecība ir  videi visdraudzīgākā un iedzīvotāju dzīves līmenis  viens no desmit augstākajiem pasaulē.
   Latvijā dzīvo iedzīvotāji, kuri ir vienoti savā darbībā un pārliecībā, ciena un zina latviešu valodu, kultūru un vēsturi.

   Pirmais solis, lai vienotu Latvijas iedzīvotājus, arī tos, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, ir tautsaimniecības attīstība un dzīves līmeņa celšana. Pirmkārt, valstij vajadzētu aktīvāk iesaistīties darba vietu radīšanā, ieguldot līdzekļus perspektīvā uzņēmējdarbībā. Radītās darba vietas sekmētu mūsu tautiešu atgriešanos Latvijā. Kā arī krievvalodīgie savu patieso neapmierinātību ar dzīves līmeni neizpaustu absurdā, apkaunojošā balsojumā, pret latviešu valodu. Otrkārt, valdības atalgojumam jābūt stingri piesaistītam tautsaimniecības izaugsmei, tas motivētu nevis cīnīties par vietām ostu valdēs, bet par tautsaimniecības attīstību. Treškārt, Latvijas pašvaldībām jābūt finansiāli ieinteresētām atbalstīt uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā un daļai no, teritorijā strādājošo uzņēmumu, iekasētā PVN nodokļa, ir jāpaliek pašvaldībās.

   Nākamais solis ir akcentēt latviešu kultūru, valodu un vēsturi. Mēs varētu ne tikai noteikt pareizticīgo Kristus dzimšanas svētkus kā brīvdienu, bet arī valstiskā mērogā sākt svinēt mūsu tautas svētkus - Ūsiņus, Miķeļus, Mārtiņus utt. Kā arī, katrs latvietis nekautrējoties runāt latviski, varētu ielikt savu artavu valodas popularizēšanā, tā palīdzot, Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem, apgūt latviešu valodu. Skolās interesantāk un pilnīgāk jāmāca Latvijas vēsture un kultūra. Jāatbalsta sabiedriskās organizācijas, kas popularizē latviešu valodu, kultūru un vēsturi. Ar cieņas pilnu attieksmi atbalstīsim Latvijai lojālu cittautiešu centienus saglabāt savas tautas kultūru, tādējādi neradot augsni Latvijai naidīgu kopienu tapšanā Latvijas iekšienē.

   Mūsu valsts un tautas vēsture ir parādījusi, Dievs mīl mūsu tautu un zemi! Neskatoties uz daudziem iekarotājiem un labumu tīkotājiem, mūsu tauta un zeme ir izdzīvojusi tūkstošiem gadu, uzturot baltu tautu kultūru Daugavas krastos! Mēs izdzīvosim arī nākamos tūkstoš gadus!

Referenduma gaidās – būsim lepni par Latviju!

Vienmēr esmu uzsvēris patriotisma nozīmīgumu, bet šodien mūsu lepnums par savu zemi, savu valodu ir jāpierāda ar balsojumu, stingri iestājoties par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Latvija ir unikāla vieta pasaulē, kur sakņojas un attīstās latviešu kultūra un valoda. Tāpēc svarīgi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu īsts patriots un justu lepnumu par savu valsti.

                                                 

Globāli un lokāli, katrā valstī, uzņēmumā un ģimenē - ir būtiska savstarpējās kopības sajūta. Mēs taču uzturam tradīcijas, svētkos sanākam ģimenes lokā, lai apliecinātu savu piederību un mīlestību tuviniekiem. Uzņēmēji organizē korporatīvus pasākumus, lai saliedētu kolektīvu un veicinātu darbinieku lojalitāti uzņēmumam. Tā ir tā emocionālā saikne, kuru jākopj. Bet ir lietas, kas kopīgas mums visiem - mūs visus apvieno valsts, kurā esam dzimuši un dzīvojam. Ir nepieciešama valsts mēroga programma, kuras mērķis būtu Latvijai lojālu pilsoņu audzināšana.
 

Pirmkārt, valstīs, kas tiek uzskatītas par veiksmīgām, stabilām un patriotiskām, tiek īstenotas šādas programmas. Tās veiksmīgi strādā, piemēram, Šveicē un Japānā, kā arī citās valstīs. Šīs valstis var dēvēt par patriotiskās audzināšanas paraugiem. Šo audzināšanu veic ar savu valsti popularizējošu kultūras pasākumu starpniecību, ar izcilu sportistu, mākslinieku, ārstu, zinātnieku, skolotāju, policistu godināšanu un atbalstīšanu, ar lepnuma radīšanu par saviem cilvēkiem, valsts sasniegumiem un pašu valsti.

Otrkārt, uzskatu, ka ļoti svarīgi ir zināt un godāt savas valsts un tautas vēsturi. Lai veidotu nākotni, ir jāzina savas valsts vēsture, tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tās mācīšana skolās, nevairoties no sasniegumiem un zaudējumiem pagātnē. Īpaši jāizceļ tos notikumus, ar kuriem mēs lepojamies, un tādu latviešu tautas vēsturē nav mazums. Jau gadu tūkstošiem Latvija ir bijusi tirdzniecības ceļu krustpunktā. Neskatoties uz daudzo iekarotāju tīkojumiem, mūsu tauta Daugavas krastos ir izdzīvojusi, apvienojot līvus, kuršus, zemgaļus, sēļus un latgaļus.

Manī dziļu neizpratni vienmēr ir radījusi daudzu politiķu attieksme pret mūsu kultūras mantojumu. Nereti viņi neatbalsta tā studijas un popularizēšanu. Es domāju, ka būtu jāņem piemērs no īru un ebreju tautas pārstāvjiem, kuri nekautrējoties svin svētā Patrika dienu, Hanuku un citus savas tautas svētkus, un lepni valkā savus tautas tērpus gan ikdienā, gan svētkos. Viņi spēj un, galvenais, vēlas saglabāt savu identitāti plašajā pasaulē. Arī mums kopīgi jāsvin un jāpopularizē savus Ziemas svētkus, Lielo dienu, Ūsiņus, Jāņus, Mārtiņus, Miķeļus un citus mūsu tautas tradicionālos svētkus.

Daudzi valsts identitāti saprot tikai ar stingrāku normu ieviešanu, kas regulē valsts valodas izmantošanu. Piekrītu, ka tas ir svarīgi. Taču tā ir tikai daļa no tā, kā mēs varam saliedēt Latvijas iedzīvotājus. Ļoti būtiska ir mūsu tautas kultūra un tradīcijas. Balstoties uz tām ir jāapvieno visus Latvijas iedzīvotājus. Un jo vairāk būs uz mūsu tautas valodas un kultūras bāzes veidotu tradīciju, jo vairāk citu tautību mūsu zemei lojāli cilvēki tajos iesaistīsies, jo labāk būs Latvijas valstij. Mums jāatbalsta jebkuras tautības Latvijas patrioti – cilvēki, kuri ar saviem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, mākslā un zinātnē nes Latvijas vārdu pasaulē.

Liela nozīme ir tautas garīgajām vērtībām un ētiskajiem principiem, kas sakņojas kristīgajā mācībā. Uzskatu, ka nedrīkstam aizmirst arī Dievturību, kā vienu no Latvijas kultūrvēstures mantojuma vērtībām. Tā mums rāda ceļu, kā mūsu senči runājuši ar Dievu, tā atklāj mums senču vērtību skalu.

Būtiska ir mūsu jaunatnes audzināšana. Jaunatne ir jāaudzina kā dzimtenes aizstāvji. Viņiem jākļūst par īstiem Latvijas patriotiem, kuri būtu gatavi, ja nepieciešams, atdot savu dzīvību par Latviju. Mums ir jāgodā latviešu kareivji, kuri ir cīnījušies par Latviju „Ziemassvētku kaujās”, „ Kurzemes katlā” , un visi, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mēs šodien varētu dzīvot brīvā zemē.

Īpaši jāuzteic mūsu Zemessardzi, kā vienu no patriotiskās audzināšanas stūrakmeņiem. Bet, pats galvenais, jau no pirmajām klasēm katrā Latvijas skolniekā būtu jāsāk ieaudzināt lojalitāti pret Latvijas valsti. Katram skolotājam un vecākam ar savu attieksmi un rīcību jāparāda kā mīlēt un rūpēties par mūsu valsti, jo tieši personīgais piemērs ir visbūtiskākais bērnu audzināšanā.

Man ir sapnis - Latvijas iedzīvotāji ar lepnumu saka pasaulei, ka ir no Latvijas, no labākās Dzimtenes! Latvijā saimnieko gudri, izglītoti un godīgi cilvēki. Katrs Latvijas iedzīvotājs par goda lietu uzskata palīdzēt otram Latvijas iedzīvotājam un, protams, savai valstij. Latvijā vairs nav skauģu. Latvijas armijā dienēt ir gods un ikkatrs, kurš ir atdevis savu dzīvību, cīnoties par Latviju, tiek godāts kā vispatiesākais tautas varonis. Mēs esam lepni par Latvijas ekoloģiski tīro vidi, sasniegumiem sportā, mākslā, zinātnē un izglītībā. Tiek godāta Latvijas vēsture, latviešu valoda un latviešu kultūras tradīcijas. Neskatoties uz to, kurā pasaules malā atrastos Latvijas pilsonis, tas jūt Latvijas valsts atbalstu.

Latvijas iedzīvotāji ir laimīgi, pārtikuši un lepni par savu valsti!

KALNOZOLS (avīze)

Zaļās ielas svētki

Demokrātija- modernā eksporta prece.

Demokrātijas jēdziens mūsdienās kļuvis ne tikai kā brīvas domāšanas un neietekmētas rīcības sinonīms, bet arī kā sauklis, zem kura maskējoties var atsevišķi sabiedrības indivīdi vai grupas realizēt savas merkantilās intereses un attaisnot savu divdomīgo rīcību.

Politiskā konkurence

Demokrātiska valsts, sabiedrība un politika- tāds ir vispārpieņemtais uzskats, bet kā ir patiesībā? Prakse rāda, ka par līderiem demokrātiskās partijās ne vienmēr kļūst labākie, gudrākie un zinošākie, bet tie, kurus atbalsta partiju vēsturiskais aktīvais mazākums un kuri ir vismazākais drauds vispārpieņemtajai kārtībai.

Cilvēciskā vājība, nepieļaujot potenciāla konkurenta nokļūšanu vadošā amatā, patiesībā ir vēsturiskās ietekmes saglabāšana, ko varētu apdraudēt spožas personības ienākšana slēgta tipa organizācijā, tāpēc izvirza tos, kuri ir pieņemami visiem. Šo tendenci ļoti labi varēja redzēt pirms PSRS sabrukuma , kad valdībā vairākumu pārstāvēja blāvas , bet no politiskā viedokļa drošas personības. Laikam ritot, būtiski nekas nav mainījies un joprojām ievēl tos, kuri prot labi runāt un atstāt par sevi labu iespaidu, nevis tos, kuri, pamatojoties uz personiskajām īpašībām, būtu piemēroti vadošam amatam. Partejiskā vēlēšanu sistēmā gadās, ka ievēlētais spēks pārstāv nevis vēlētāju, bet šauras politiskas partijas elites intereses. Šaurā politiskā partijas elite jau pirmsākumos nosaka, kurš no potenciālajiem kandidātiem vēlēšanu sarakstā iekļaujams, un kurš atstājams ārpus borta. Kandidātu izvēle balstās uz šādiem galvenajiem apsvērumiem - kandidāta atpazīstamība un labais tēls, kā arī uz to, cik uzticams viņš ir politiskai elitei. Šādos apstākļos veidojas daudzu kritizētā vēlēšanu mašīna, kas liek savu ievēlēšanu atstrādāt.

Viena lieta ir iekšējā konkurence vienas organizācijas ietvaros, savukārt pavisam citus noteikumus diktē savstarpējā politiskā sacensība. Ārējā konkurence rada apstākļus, kuru ietekmē savstarpēji konkurējošās grupās nav ieinteresētības , lai konkurentiem izvirzītos labākais vadītājs , jo tas veicinās konkurentu grupas politiskā reitinga pieaugumu. Tāpat konkurējošas organizācijas vai partijas nav ieinteresētas, lai tiktu realizētās labākās pretinieku idejas, tādējādi ceļot to politisko reitingu sabiedrības acīs. Politiskās konkurences apstākļos bieži vien labas un dzīvotspējīgas idejas tiek noniecinātas un bremzētas nevis tādēļ, ka tās būtu nerealizējamas vai sliktas, bet tikai tāpēc, ka par tām pirmie iedomājās citi spēki. Neapšaubāmi, katrai iecerei ir „par” un „pret” argumenti, kas tiek apspriesti un diskutēti, lai nonāktu vismaz pie jebkāda kompromisa. Lielākoties šādas aizkulišu spēles paliek vairumam sabiedrības nezināmas, tomēr , manuprāt, svarīgāk par konkurences cīņu un kompromisu mākslu ir rezultāts, kad labas idejas virzās uz priekšu, neskatoties uz to, kurš ir bijis to autors.

Pirmsvēlēšanu spēles

Demokrātija ir ideoloģija, kuru bieži lieto , lai attaisnotu rīcību, tādēļ aicinu uz to apskatīties ne tikai kā uz vislabāko brīnumlīdzekli, bet arī kā uz daudzu problēmu cēloni. Demokrātiskās valstīs 50 % vēlēšanu apmeklētība ir labs rezultāts vēlēšanās. Ja politisks spēks iegūst 30% atbalstu vēlēšanās, tam tiek uzticēts veidot izpildvaru un noteikt valsts politisko kursu. Tīri matemātiski sanāk, ka valdošo varu, kas lems visas nācijas likteni turpmākos četrus gadus, ievēl 15% no valsts balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tāpēc pamatoti ir teikt, ka valdošā vara ir mazākuma, nevis tautas demokrātiskā vara.

Līdz pašām vēlēšanām lielai daļai balsstiesīgo nav sava viedokļa, un savu lēmumu, par ko balsot, tie izdara pēdējā brīdī. Šo vēlētāju grupa ir darbs polittehnologiem, kuri manipulē ar sabiedrisko apziņu un veikli spēlē aizkulišu spēles. Lielākie ieguvēji no demokrātijas ir tie, kuri visveiksmīgāk spēj ietekmēt vēlētāju apziņu, īstajā laikā pasakot to, ko visvairāk vēlas dzirdēt vēlētājs. Skaļākais piemērs ir bijušā valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums Nr.2 „Par Saeimas atlaišanu”, kas nekavējoties cēla reitingu politiskajai personībai, kuras iepriekšējie darbi līdz šim bija maz ievēroti un atzīti.

Demokrātija- naudas un mediju vara

Politiskā tēla veidošanai lielākoties nepietiek ar pašas organizācijas finansējumu, bet ieplūstot naudai no ārpuses, mainās demokrātisko procesu gaita, jo finansētāji izsaka vēlmi gan ierindoties partijas sarakstos, gan ietekmēt lēmumu pieņemšanu no ārpuses pelēko kardinālu veidolā, tāpēc nav brīnums, ka parādās lēmumi, kas nepārstāv, ne tautas, ne partijas intereses... Šādos apstākļos rodas absurdi lēmumi vai bezjēdzīgas vilcināšanās gadījumi. Kā piemēru vēlētos minēt atkritumu apsaimniekošanas struktūru Rīgas pilsētā. No rīdzinieku viedokļa būtu izdevīgāk, ja konkrētā pilsētas rajonā saražoto atkritumu apsaimniekošanu veiktu viens uzņēmums, bet, neskatoties uz ilgajām politiskajām diskusijām, šāds modelis joprojām nav vēl ieviests. Arī iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, kas paredzētu iepakojuma utilizēšanas cenas iekļaušanu preces cenā, Latvijā joprojām ir nerealizēta.

Lai izslēgtu liekas un neauglīgas diskusijas, un lai valsts varētu ātri reaģēt uz svarīgiem procesiem, Senajā Romā krīzes situācijās, piemēram, kara laikā tika iecelts diktators, kurš uzņēmās personisku atbildību par visiem pieņemtajiem lēmumiem un darbiem. Konkrētas atbildības jomas definēšana, uzliktu atbildību, no kuras neizdotos izvairīties kā tas mēdz notikt demokrātiskos apstākļos pieņemtu lēmumu gadījumā. Uzskatāmākie pēdējā laika piemēri - „Parex Bankas” pārņemšana, Rīgas Dienvidu tilta būvniecības lielās izmaksas parāda, ka šobrīd atbildīgo par šiem procesiem nav. Pamazām ar grūtībām Latvija kārpās ārā no dziļās ekonomiskās krīzes, bet vainīgo arī nav, jo esošā valdība par iepriekšējās lēmumiem atbildību nenes un tā apburtais loks turpinās, līdz kāds asais prāts izdomā, ka patiesais vainīgais ir tauta, kas ievēlēja visas iepriekšējās valdības no neatkarības atjaunošanas.

 Demokrātiju Latvijā iespaido ne tikai finansiālie grupējumi, partejiskā elite, bet arī lielvalstu ārējie spēki, kuri caur „saviem cilvēkiem” cenšas iespaidot Latvijas iekšējo un ārējo politiku. Nav noslēpums, arī lielo finansiālo grupējumu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, kas uz šobrīd attīstās pēc principa: „ Nedod Dievs, Latvijas ražotāji vēl sāks konkurēt ar Eiropas Savienību vai ASV ”. Demokrātija ir izdevīga tiem, kam ir lieli finansu līdzekļi un masu mēdijiem, kas ar šiem mehānismiem valstī var realizēt savas intereses, kuras reti sakrīt ar iedzīvotāju interesēm. Bieži Latvijā sūkstās, ka visu laiku tie paši politiskie vēži tikai citās kulītēs, bet vai apzināmies, ka jaunu, zinošu un spējīgi politiķu ienākšanu kavē tieši masu mēdiju radītais negatīvais politiķa tēls?!

Valstīs ar augstu iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālām garantijām, bet ar ierobežotu demokrātiju sākās viļņošanās, lai varētu ieeksportēt demokrātiju, lai tādējādi par galveno valsts vadītāju nebūtu cilvēks, kas rūpējas par valsti, bet naudas vara. Tie valstu vadītāji, kuri spēlē pēc naudas varas noteikumiem, ir pasargāti no demokrātiskiem viļņojumiem savās valstīs.

Pilnīga demokrātija ir atbalstāma valstīs, kurās ir augsts dzīves līmenis un mazās kopienās līdz tūkstotis cilvēkiem. Lielās valstīs var atļauties lēmumu pieņemšanu stiept garumā, jo šie lēmumi kopumā nācijas situāciju grandiozi nemainīs. Citādāk ir valstīs, kuras attīstās, tur katrs lēmums būtiski iespaido turpmāko valsts attīstību, tāpēc lai sasniegtu attīstīto valstu līmeni, jaunattīstības valstīs lēmumus nedrīkst pieņemt gadiem un ar izplūdušu atbildību. Mazās kopienās līdz tūkstotis cilvēkiem, visi viens otru relatīvi pazīst, tādēļ viņu viedokli ir grūti iespaidot ar masu mēdiju un citu sabiedrisko apziņu iespaidojošo mehānismu palīdzību.

Sabiedrībās, kur vēlētāju pārstāvjus izvēlas, balstoties uz citu spēku sniegto informāciju, būtisku lomu sabiedriskās apziņas veidošanā sāk ieņemt mehānismi, kas ļauj manipulēt ar sabiedrisko apziņu. Piemēram, mēdiji un naudas vara, kas apmaksā mēdiju veidoto informāciju, tāpēc var teikt, ka demokrātija nav tautas, bet mēdiju un naudas vara, kas kopumā demokrātiju pārvērš no stimulējoša uz bremzējošu faktoru.

 Valdis Kalnozols

Līga Bulmeistare

   

Par zaļu Latvijas tautsaimniecību.

Nākotnes vīzija

Latvija -valsts ar tīrāko dabisko vidi, bagātākā ar mežiem, tīriem ūdeņiem un gaisu.

Latvijas tautsaimniecība ir videi visdraudzīgākā un iedzīvotāju dzīves līmenis viens no desmit augstākajiem pasaulē.

Latvijā dzīvo iedzīvotāji, kuri ir vienoti savā darbībā un pārliecībā, ciena un zina latviešu valodu, kultūru un vēsturi.

Mēs esam veiksmīgi iznīcinājuši LPSR tautsaimniecību. Mums bija savs VEF, RRR, riteņu un mopēdu rūpnīca „Sarkanā zvaigzne”, sava autorūpniecība RAF, vagonu rūpnīca RVR, pusvadītāju rūpnīca ALFA, pieprasīta pārtikas rūpniecība, lauksaimniecības tehnikas rūpniecība, ražojām veļas mašīnu „Rīga”, šūšanas fabrika „Latvija”, trikotāžas rūpniecība un daudzas citas tautsaimniecības nozares! Pirms trīsdesmit gadiem katrā rajona pilsētā bija 3 mazas rūpnīciņas, kur strādāja rajona iedzīvotāji.

Tagadējo tautsaimniecību pat grūti salīdzināt ar Ulmaņlaiku Latvijas tautsaimniecību. Uz doto brīdi bezdarba līmenis ir augstākais Eiropā, simtiem tūkstošu iedzīvotāju strādā ārpus Latvijas.

Mūsu tautsaimniecību jāsāk attīstīt no nulles. Latvijai ir unikāla iespēja veidot savu tautsaimniecību kā pasaulē visdraudzīgāko dabai un apkārtējai videi. Jo jau tagad Latvija ir 8. ekoloģiski tīrākā valsts pasaulē.

Kā galvenos virzienus, kur valsts varētu attīstīt savu tautsaimniecību, vēlētos nosaukt:

· Videi draudzīga rūpniecība ar augstu pievienoto vērtību. Latvija ir bagāta ar sapropeli, kūdru, ūdeni, kaļķakmeni, smilti, mālu. Tautsaimniecību jāveido uz zinātnes sasniegumu bāzes, izmantojot augsti kvalificētu darbaspēku, minimizējot vides piesārņojumu. Tai jābūt ar savu eksporta nišu pasaulē.

· Izglītības uzņēmējdarbība. Mums jau ir stipra augstskolu bāze, uz kuras pamata varētu veidot šo tautsaimniecības nozari. Līdz ar studentu piesaisti, attīstās arī īres nekustamais tirgus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī citas ar šo nozari saistītas sfēras.. Tiek sekmēta zinātnes attīstība un iespēja gudrākos prātus paturēt Latvijā.

· Banku sektoru attīstība. Motivēt ar banku likumdošanu ārvalstu pilsoņus glabāt naudu mūsu bankās, tā valstij iegūstot apgrozāmos līdzekļus uzņēmumu kreditēšanai. Likumdošanai, kura regulē banku darbību, jāmotivē bankas būt ieinteresētām kreditoru izaugsmē, nevis aizdevuma procentu iegūšanā. Lielisks piemērs ir Šveice, kura pateicoties banku sistēmai, kļuvusi par valsti ar vienu no lielākajiem IKP.

· Tirdzniecības un loģistikas attīstīšana. Attīstīt vēsturiskos tirdzniecības ceļus, loģistikas uzņēmumus, ostas, kravas lidostas, dzelzceļus. Jau tūkstošgadēm caur Latviju iet tirdzniecības ceļi, veicinot mūsu zemes ekonomisko izaugsmi.

· Ekoloģiski tīras pārtikas rūpniecība. Attīstīt un atbalstīt ekoloģiski tīras pārtikas un produkcijas ražošanu, jo mūsu lauksaimniecības zemes gabalu lielums un esošā dabīgā mēslojuma sapropeļa krājumi, ir labvēlīgāki bioloģiski tīrai saimniekošanai kā lauksaimniecības lielražošanai.

· Ekoloģiskais tūrisms. Attīstot lauku ekotūrismu, mēs radīsim jaunas darba vietas it īpaši Latgalē. Kā arī dos iespēju mūsu lauksaimniekiem un mazajiem lauku uzņēmējiem palielināt savu preču noieta tirgu.

Kā to paveikt?

1. Valsts finanšu instrumenti tautsaimniecības veicināšanai.

* Valsts banka uzņēmējdarbības veicināšanai. Latvijas valstij jāveido valsts banka, kura kreditē tautsaimniecību, tā sekmējot valsts prioritāro un citu nozaru attīstību. Valsts bankā iegulda valsts uzņēmumu peļņu un citus valsts līdzekļus. Uz doto brīdi mums jau ir divas valsts bankas Citadele un Hipotēku, kuras varētu vairāk specializēt tieši kredītos tautsaimniecības attīstībai.

* 1miljrd LVL stabilitātes fonda izmantošana ekonomikas attīstīšanai. Uz doto brīdi Latvijas Bankā stāv viens miljards latu, par kuriem mēs starptautiskajiem aizdevējiem maksājam procentus un kurus neizmantojam, lai gūtu peļņu vai attīstītu ekonomiku. Jebkurš uzņēmējs teiks, ka tā ir nesaimnieciska rīcība.

* Valsts ieguldījumi uzņēmumu statūtkapitālā. Uz doto brīdi mūsu tautsaimniecība neattīstās, jo mūsu uzņēmējiem nav naudas savam ieguldījumam, lai paņemtu kredītu bankās. Ideja tāda - Valsts Banka atbalsta uzņēmumus, ieguldot to statūtkapitālā, un pēc aizdevuma mērķa sasniegšanas pārdod savas daļas uzņēmumā, tā atgūstot ieguldījumus un gūstot peļņu. Šādi banka ir ieinteresēta uzņēmuma attīstībā, nevis bankas procentos. Kā piemēru vēlētos minēt uzņēmuma izveidošanu mēbeļu ražošanā - valsts izsludina ideju un uzņēmēju konkursu mēbeļu ražošanas uzņēmuma izveidei, solot ieguldīt 75% statūtkapitālā, kas nodrošina uzņēmuma ražošanas bāzes izveidi, valsts apmaksātās programmās tiek sagatavoti darbinieki dotajai nozarei, valsts pirmos 5 gadus nodrošina valsts pasūtījumu, piem., skolu mēbelēm 50% apmēra no nepieciešamās jaudas, valsts ārpolitika un valsts tēla veidošana atbalsta dotās produkcijas eksportu, pēc piecu gadu darbības, valsts sagatavo uzņēmu akcijas tirdzniecībai akciju tirgos un pārdod savas daļas uzņēmumā, tā atgūstot, iespējams ar peļņu, ieguldītos līdzekļus.

* Valsts kredīti uzņēmējiem. Uz doto brīdi komercbankas nav motivētas dot aizdevumus uzņēmējiem uz biznesa plāna pamata, lai arī cik tas būtu pamatots un peļņu nesošs. Valsts, kreditējot uzņēmumus, iegūst arī nodokļus, kurus maksā kreditētie uzņēmēji un to darbinieki.

* Valsts garantijas uzņēmējiem. Ja uzņēmējam ir iespēja piesaistīt citus finanšu līdzekļus, valsts banka dod garantijas, lai uzņēmēji varētu tos piesaistīt un uzsākt uzņēmējdarbību.

2.Valsts nodokļu politika.

* Nodokļu atlaides prioritārās nozarēs. Samazināti PVN; zemes nodokļi, uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļi sekmēs investīciju ieplūdi dotajās nozarēs. Kā arī padarīs konkurēt spējīgāku mūsu izstrādājumu cenu. Ļaus uzkrāt līdzekļus tālākai uzņēmuma attīstībai. Nodokļu politikai jāsekmē uzņēmumus ieguldīt attīstībā, nevis ātras peļņas gūšanā.

* Nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kuri sekmē zinātniski - pētnieciskos darbus, sekmētu uzņēmumus ieguldīt zinātnē, tā radot jaunus produktus un eksporta, sekmējot uzņēmumu attīstību.

* Augstāki nodokļi videi nedraudzīgākai produkcijai, padarītu ekoloģisko produkciju konkurētspējīgāku , kā arī samazinātu izdevumus, ārstējot iedzīvotājus no šo produktu radītās kaitīgās ietekmes uz veselību, kas vēl līdz dotajam brīdim nav pilnīgi izpētīta. G.Beļēviča sūdu nodoklis

* Samazināts PVN ekoloģiski tīrai produkcijai un pakalpojumiem, veicinās mūsu ekoproduktu konkurētspēju, nodrošinot tirgu Latvijas bioloģiski tīrajam produktam, dodot darba vietas un nodokļu ieņēmumus valstij.

3. Valsts organizatoriskie pasākumi.

* Valsts pasūtījumi prioritātes nozarēm dotu iespēju palielināt uzņēmējiem apgrozījumu, tā radot jaunas darba vietas un lielākus nodokļu ieņēmums valstij. Pēc samaksas par valsts pasūtījuma izpildi, uzņēmējs jau pirmajā mēnesī atmaksā valsts budžeta nodokļu veidā līdz 30 % no saņemtās summas PVN, sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļu veidā.

* Patērētāju biedrības izveide sekmēs vidējo un mazo lauku uzņēmēju produkcijas tirdzniecību. Uz doto brīdi, lielās veikalu ķēdes nav ieinteresētas mazās, neregulārās piegādēs no mūsu ražotājiem, tā būtiski samazinot realizācijas tirgu mūsu uzņēmējiem un bremzējot attīstību.

* Labvēlīgu apstākļu radīšana prioritātes nozarēs, investīciju veicinošas likumdošanas un nodokļu sistēmas veidā, radīs papildus naudas ieplūšanu valstī, līdz ar to papildus nodokļu maksājumus. Pašvaldībām jābūt finansiāli ieinteresētām jaunu uzņēmumu veidošanā to teritorijā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļi, galvenokārt, jāmaksā pēc darba nevis pēc dzīves vietas.

* Vienoti valsts pasūtījumu konkursu noteikumi, samazinās korupcijas iespējas. Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību un samazinātu bankrota risku, iesaku konkursus vērtēt pēc otrās izdevīgākās cenas. Saka – konkursos vinnē tie, kas maksā kukuļus vai kuri kļūdījušies aprēķinot cenu. Kā arī iesaku pagaidām atcelt konkursa noteikumu apskatīt iepriekšējo gadu apgrozījumu.

* Korupcijas apkarošana, piesaistot labi motivētus speciālistus un dienestus, arī ārzemju, veicinās korupcijas izskaušanu valstī. Rosinās uzņēmējus piedalīties valsts pasūtījumu konkursos. Uz doto brīdi, mūsu KNAB darbību vērtēju kā vāju un neefektīvu, izņemot gadījumus, kur starptautiskie skandāli piespiež reaģēt.

* Valsts tēla ar ekoloģiski tīrāko tautsaimniecību veidošana un popularizēšana pasaulē ir viena no svarīgākajām valsts funkcijām, atbalstot mūsu produkcijas eksportu uz citām valstīm un ekotūristu piesaisti. Tas arī sekmēs mūsu nekustamo tirgu. Valstij jāmaina likumdošana, lai ārzemju pilsoņi Latvijas zemi varētu tikai iznomāt uz 99 gadiem, nevis iegūtu īpašumā.

* Valsts atbalsts eksportam ir galvenā Ārlietu ministrijas funkcija.

* Valsts atbalsta speciālistu sagatavošanu un zinātniskos pētījumus prioritātes nozarēs, tā atbalstot uzņēmējdarbību, sekmējot tās attīstību un jaunu produktu radīšanu. Tiem studentiem, kuri saņēmuši valsts apmaksātu izglītību un dodas darbā uz citām valstīm ir jāatmaksā valsts iztērētie līdzekļi apmācībai.

4. Valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošana.

* Valsts funkciju audits un to optimizācija samazinās budžeta izdevumus. Mazskaitlīga un vienkārša valsts pārvalde samazinās birokrātisko procedūru, kā arī ietaupīs budžeta līdzekļus.

* Valsts pārvaldē izmatot uzņēmējdarbības principus. Līdzīgi kā uzņēmumos, valsts izpildinstitūcijas galvenais kritērijs darba kvalitātei ir tautsaimniecības attīstības plāna izpilde. Valsts vadībai, uz doto brīdi, ir vajadzīgi cilvēki ar neordināru domāšanu, kuri nebaidās pieņemt netradicionālus lēmumus, kuriem ir uzņēmēja, nevis politiķa domāšana un vairāk rūp valsts tautsaimnieciskā attīstība.

* Tautsaimniecības attīstības plānu izstrādā uz 50 gadiem un ik pa 5 gadiem to koriģē 25% robežās. Tas ir galvenais valsts dokuments, uz kā balstās valsts pārvaldes darbs.

* Paraksta tiesīgo ierēdņu materiālā un kriminālā atbildība veicinās korupcijas samazināšanos un sekmēs valsts attīstībai izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Latvijas Zaļās partijas loma

* Vienot Latvijas tautu nākotnes vīzijas sasniegšanai. Pulcēt partijas rindās tos Latvijas iedzīvotājus, nedalot pēc tautības vai rases, kuri atbalsta mūsu valsts attīstības vīziju un vēlas ar savu darbu un zināšanām to realizēt, kuri atbalsta un ciena mūsu vērtības un vērtību skalu. Mūsu partijai ir jāuzņemas iniciatīvu videi draudzīgas tautsaimniecības attīstīšanā.

* Aktīva un vienota rīcība, partijas mērķu sasniegšanai, vienos mūsu partiju, veidos kopības sajūtu, atbalstu ikvienam partijas biedram un sava spēka kopībā apzināšanos. Jāuzdrošinās spraust lielus un grūti sasniedzamus mērķus.

* Ticība idejai un tās popularizēšana dos spēku un pārliecību mums visiem. Tikai tas, kurš tic saviem spēkiem un idejai, spēj to realizēt. Idejas popularizēšana palīdzēs palielināt mūsu partijas biedru skaitu. Mums ir jāpanāk, lai Latvijas pilsoņi lepotos ar savu valsti un viņu personīgās nākotnes vīzija būtu cieši saistīta ar Latvijas nākotni

* LZP biedru vienotība ir piemērs Latvijas iedzīvotājiem . Darbība pret– SKALDI UN VALDI –principu.

* Atbalsts jauniem un aktīviem biedriem ir nosacījums, lai partijai būtu nākotne un attīstība. Lai tā spētu pēc daudziem gadiem sasniegt savus mērķus un vīziju.

* Vecbiedru pieredzes un zināšanu izmantošana, sekmēs mūsu visvecākās Latvijas partijas attīstību un pastāvēšanu.

Kongresa rezolūcija
LZP aicina Latvijas prezidentu, Saeimu, Ministru kabinetu un Latvijas tautu atbalstīt un sekmēt Latvijas tautsaimniecības atjaunošanu kā videi visdraudzīgāko un sasniegt tuvāko 5 gadu laikā 10.000 EUR IKP uz iedzīvotāju un 5%bezdarba līmeni.