I have a dream
Mēs daudz runājam par integrāciju. Taču galvenais , lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justu lepnumu par savu valsti, būtu īsts Latvijas patriots un tad jautājums par integrāciju kļūtu neaktuāls. Uzņēmēji organizē korporatīvus pasākumus, lai saliedētu kolektīvu un veicinātu darbinieku lojalitāti uzņēmumam. Ir nepieciešama valsts mēroga programma, kuras mērķis būtu Latvijai lojālu pilsoņu audzināšana. Pasaulē tiek īstenotas patriotisma programmas, kuras veiksmīgi strādā. Piemēram, ASV, Krievijā, Ķīnā un citās valstīs tiek veikta patriotiskā audzināšana ar filmu starpniecību, ar izcilu sportistu, mākslinieku, ārstu, zinātnieku u.t.t . godināšanu. Palikusi atmiņā V.Putina uzstāšanās TV sakarā ar starpnacionāliem kautiņiem Maskavā, „ ja mēs savā valstī nedzīvosim draudzīgi , bet sadalīsimies mazās kopienās, kuras savā starpā kārto attiecības, tad drīzi vien Krievija paliks vāja un, ārējas ietekmes rezultātā, izjuks.” Arī PSRS patriotiskās audzināšanas pieredzē viss nav noliedzams. Nav nevienas valsts bez vēstures un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tās mācīšana skolās, nekautrējoties no sasniegumiem un zaudējumiem pagātnē, īpaši izceļot tos notikumus, ar kuriem mēs lepojamies. Caur mūsu valsti jau gadu tūkstošiem ir gājis tirdzniecības ceļš, savienojot Ziemeļus ar Vidusjūru, kuras krastos dzīvojušas bagātas un kulturāli attīstītas tautas. Neskatoties uz daudzo iekarotāju tīkojumiem, tūkstošiem gadu ir saglabājusies latviešu tauta Daugavas krastos, apvienojot līvus, kuršus , zemgaļus, latgaļus u.c. Ir atzīmējama mūsu tautas ietekme PSRS , Zviedrijas un citu valstu vēsturē.
Esmu ievērojis, ka nacionālās partijas kautrējas no mūsu kultūras mantojuma un neatbalsta tā studijas un popularizēšanu. Es domāju, ka būtu jāņem piemērs gan no ebreju tautas pārstāvjiem, kuri nekautrējoties svin Hanuku, Sabatu, Pesah u.c. svētkus un popularizē savus tautas tērpus, gan no armēņu, čigānu un citām tautām, kuras spēj saglabāt savu identitāti plašajā pasaulē. Mēs ar lepnumu varam svinēt un popularizēt savus Ziemas svētkus, Lielo dienu, Ūsiņus, Jāņus, Mārtiņus, Miķeļus u.c. svētkus. Daudzi mūsu nacionālie politiķi valsts identitāti saprot tikai ar valsts valodas stingrāku normu ieviešanu, neapšaubāmi, tas ir vajadzīgs , bet tas nav vienīgais kā mēs varam saliedēt Latvijas iedzīvotājus. Neatņemama ir mūsu tautas kultūra un tradīcijas, kuras vieno visas Latvijas iedzīvotājus. Mums jāatbalsta jebkuras tautības cilvēki, kuri ar saviem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā , sportā, mākslā, zinātnē un citās jomās nes Latvijas vārdu pasaulē. Kā arī uzskatu, ka mums nopietnāk ir jāizpēta un jāatbalsta Dievturība, kā viena no Latvijas kultūrvēstures mantojuma vērtībām, jo tur ierakstīts veids, kā mūsu senči runājuši ar Dievu un mūsu senču vērtību skala.
Būtiska ir dzimtenes aizstāvju audzināšana, jo faktiski tiem jākļūst par īstiem Dzimtenes patriotiem, gataviem savu dzīvību atdot par Latviju. Mums ir jāgodā tie kareivji, kuri ir cīnījušies par Latviju „ Ziemassvētku kaujās” cariskās Krievijas armijas sastāvā, Kurzemes katlā hitleriskās Vācijas sastāvā, un visi citi, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mēs šodien varētu turpināt attīstīt savu valsti un tautu. Izraēlā ir labs piemērs kā audzināt patriotismu, ikkatram Izraēlas pilsonim - sievietei vai vīrietim – obligāti jānodien Izraēlas armijā 2 un 3 gadi un reāli jāaizstāv sava dzimtene, nepieciešamības gadījumā, riskējot ar savu dzīvību. Daudzas reizes nopietnāk jāattiecas pret mūsu Zemessardzi, kā vienu no patriotiskās audzināšanas iegūšanas vietām. Jau skolā būtu jāsāk ieaudzināt lojalitāti pret Latvijas valsti, ne tikai izkarot pie skolas karogu. Un ikkatra politiķa pienākums ir ar godīgu, saprātīgu, taupīgu darbošanos Dzimtenes labā, sniegt piemēru Latvijas iedzīvotājiem. Katram skolotājam un vecākam jākļūst par piemēru, kā mīlēt un rūpēties par valsti, jo mūsu bērni mācās no mums. Ikkatram iedzīvotājam ir goda pienākums uzturēt ar saviem nodokļiem valsti un jebkuru valsts līdzekļu nesaimniecisku izlietošanu jāuztver kā noziegumu pret Latviju un visu tautu. Tāpat kā necienīgu izturēšanos pret ebreju holokaustu, ir jāsoda arī necienīga izteikšanās par Latvijas valsti. Ir jāslavē ikkatrs uzņēmējs, kurš rada Latvijā darba vietas, sekmē Latvijas ekonomikas izaugsmi un maksā nodokļus. Kā noziegums ir jāvērtē Latvijas politiķu rīcība, radot situācijas, kad valsts iedzīvotājiem, lai izdzīvotu, jāekonomē uz nodokļu (ne)maksāšanas rēķina. Valsts politiķiem jābūt, pirmkārt, prasmīgiem saimniekiem savā zemē un tikai pēc tam prasmīgiem politiskiem šovmeņiem un skaistu runu teicējiem.
Man ir sapnis - Latvijas iedzīvotāji ar lepnumu pasaulē saka, ka ir no Latvijas, no labākās Dzimtenes pasaulē! Katrs ar prieku maksā nodokļus, jo Latvijā saimnieko gudri, izglītoti un godīgi cilvēki, tiek taupīgi un lietderīgi izmantots ik santīms no nomaksātajiem nodokļiem, sabiedrība ar nicinājumu uztver nodokļu nemaksātājus. Latvijas pilsonis par goda lietu uzskata palīdzēt otram Latvijas pilsonim un valstij. Nav Latvijā vairs skauģu. Latvijas armijā dienēt ir gods un ikkatrs, kurš ir atdevis savu dzīvību, cīnoties par Latviju, tiek godāts kā vispatiesākais tautas varonis. Ir lepnums par veiksmīgi attīstītu Latvijas tautsaimniecību, sasniegumiem sportā, mākslā, zinātnē, izglītībā. Tiek godāta Latvijas vēsture, latviešu valoda un latviešu kultūras tradīcijas. Latvijas valsts pilsonis jūt Latvijas valsts atbalstu ikkatrā zemeslodes nostūrī. Latvijas iedzīvotāji ir laimīgi!
