Labdien, Pavļuta kungs!
Man ir prieks dzirdēt, ka Latvija ir
sasniegusi tādus finansiālus sasniegumus, ka apsver iespējas palielināt savu
tirgus daļu pasaulē, plānojot investīcijas atomenerģijas jomā. Patīkami
apzināties, ka mūsu ekonomikas sasniegumi atļauj meklēt iespējas, kur
veiksmīgāk un drošāk izvietot mūsu valsts līdzekļus un garantijas. Skandināvu
pensijas fondi redz drošus un izdevīgus nosacījumus, ieguldot mūsu lētajās meža
zemēs, iepērkot tās. Ir lieliski apzināties, ka arī mēs varam investēt
citās valstīs, tik sarežģītā un finanšu ietilpīgā uzņēmējdarbības nozarē kā
atomenerģija.
Lai gan, ja es būtu ekonomikas
ministrs, pirmām kārtām, izskatītu iespējas ieguldīt pašu valsts
uzņēmējdarbībā, radot jaunas darba vietas, palielinot mūsu pašu preču
eksportu vai samazinātu ārzemju preču importu. Ja mēs runājam par drošām un
izdevīgām investīcijām, domāju, ka lietderīgāk būtu patērēt ekonomikas
ministrijas potenciālu, pētot iespēju ieguldīt mūsu pašu tautsaimniecībā, kaut
vai izsludinot konkursu uz šādām investīcijām, kas, manuprāt, pat pēc mūsu
likumdošanas būtu jādara, pirms mēs naudu ieguldām atomenerģētikā.
Pieļauju, ka Latvijas
budžetā būtu grūti atrast finansējumu investīcijām uzņēmējdarbībai, lai gan
domāju, ka arī tur varētu to atrast, ja valsts vīri kā saimnieki attiektos pret
savu valsti. Bet, ja esam sākuši meklēt miljardu kredītus pasaulē, lai ieguldītu
AES, tad kāpēc nepameklēt tādus Latvijas tautsaimniecībai?!
Nešaubos, ka ASV un Japānas
eksportkredīti ir ieinteresēti izsniegt aizdevumus (pret Latvijas valsts
garantijām) savu valstu ekonomikas attīstībai, jo lielākoties no 5
miljardiem AES cenas sastāda Japānā un ASV ražotās iekārtas. Celtniecības
izmaksas, pēc pieredzes, tāda apjoma ēkai ir maksimāli 250 miljoni, tā kā runa
par mūsu celtnieku iespējamiem pasūtījumiem 300 miljonu apmērā ir, maigi sakot,
pārspīlētas. Ja nodokļu politika Lietuvā būs draudzīgāka pret uzņēmējiem, būs
neiespējami novirzīt nodokļu nomaksu uz Latviju. Neredzu, kādi būs mūsu valsts
ieguvumi no mūsu celtnieku darba Lietuvā, vienīgi ja viņi savu peļņu vēlēsies
tērēt Latvijā.
Man, kā uzņēmējam, ir interesanti tas, ka
vēl nezinām, par cik tiks pārdota elektroenerģija Visaginas AES projektā.
Iespējamā cena un noieta tirgus ir neatņemama biznesa plāna sastāvdaļa. Tas
vien apliecina, ka galvenais, kāpēc ASV un Japānas eksportkredīts piekrīt
finansēt, ir tas, ka iekārtas tiks pirktas šajās zemēs, jo faktiski izsniegtais
kredīts atgriezīsies atpakaļ valstī. ASV atbalsta savus uzņēmumus neskatoties
uz triljoniem lielo valsts parādu.
ES valstis ir ieinteresētas AES
būvniecībā ES nomalē, kas savā veidā rada energo neatkarību no Krievijas
energoresursiem, naftas un gāzes, kā arī iespējamos kodolpiesārņojuma draudus
novirzot uz ES nomali. Vācijā tiek slēgtas daudzas AES, Pavļuta kungs
uzsvēra, Latvija pati pilnībā spēj sevi nodrošināt ar elektroenerģiju, kā arī
mums vēl daudz darāms atjaunojamo energoresursu AER attīstīšanā. Mēs jau esam varētu teikt
energo neatkarīgi un ieviešot AER būsim vēl neatkarīgāki.
Aicinu ekonomikas ministru tērēt vairāk
laika un enerģijas, izvērtējot projektus, kas attīstīs mūsu tautsaimniecību,
radīs jaunas darba vietas, palielinās mūsu preču eksportu un samazinās ārvalstu
preču importu!
Ar cieņu
Valdis Kalnozols
