Gadalaikā, kad tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšanas diena, kad visapkārt ir īsts sniegs, ne tikai uz apsveikumu kartiņām, kad gribas pamest pilsētas un doties uz Latvijas skaistākajiem nostūriem, lai ļautos Ziemassvētku patiesajai sajūtai, uz pārdomām vedina situācija, kad nākas trīs dienas pavadīt bez elektrības, ūdens un siltuma, kam par iemeslu ir mūsu Latvijas Latvenergo nolaidība un nespēja savlaicīgi plānot darbus, piemēram, vasarā iztīrīt maģistrālās elektrolīnijas...
Esam valsts ar neskaidru nākotnes vīziju: ~20% bezdarba līmenis, simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā ārpus Latvijas, labi ja 5% no Padomju laika ražošanas uzņēmumiem ir saglabājušies un turpina savu darbību, nemaz nerunājot par eksportu. Spēles noteikumus diktē SVF, rokas sasaistījusi ES un apziņa, ka pie visām problēmām ir vainīgs PSRS posms, ir dzīva.
Dzīvojam tā sauktā brīvā tirgus apstākļos, kur valda finansiāli stiprākie un pieredzējušākie konkurences cīņā. Valsts attīstība un iedzīvotāju labklājība ir otršķirīga lieta. Sabiedrības apziņā dominē doma, kā jebkuriem līdzekļiem tikt pie naudas. Nav vienotas morāli-ētisko vērtību skalas, kas vienotu sabiedrību. Nav vienotas reliģijas, kura daudzām etniskām kopienām ir galvenais virzošais spēks. Trūkst lepnuma par sevi un savu valsti. Esam aizmirsuši teicienus - „katrs pats savas laimes kalējs” un „slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”.
Valsts apzadzēji pie mums tiek godāti un celti demokrātisku institūciju priekšgalā. Starp mums ir daudz it kā godājumu un finansiāli pārtikušu cilvēku, kuru bagātība galvenokārt ir tapusi šaubīgos darījumos ar valsti. Kaut gan, ko var vēlēties no nepieredzējušiem politiķiem un vadītājiem, kuru dzīves līmenis ir tālu no vēlamā, un ir pašsaprotami, ka viņu prioritāte ir nodrošināt sākumā sevi, bet tikai pēc tam rūpēties par valsts labklājību.
Mēs vēl tikai mācāmies demokrātiju, partijas iegūst vēlētāju simpātijas ar agresīvām, dārgām mārketinga kampaņām. Partijas pārsvarā ir saimniecisku interešu biržas, kurās manipulē šaurs cilvēku loks, turot finanšu grožus savās rokās.
Latvijai ir jāpanāk, lai pilsoņi lepotos ar savu valsti un viņu personīgās nākotnes vīzija būtu cieši saistīta ar Latvijas nākotni. Mūsu VĪZIJA - Latvija - ekoloģiski vistīrākā valsts EU ar attīstītu ekonomiku, kas balstās uz ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā dominē bioloģiskā lauksaimniecība, kuras produkciju, kā ekoloģiski tīrāko eksportē uz visu pasauli. Latvijas augstskolas ir atzītākās pasaulē. Latvijas zinātnieki ir līderi pasaulē. Latvija ir ekoloģiskā tūrisma zeme. Latvijas tirdzniecības ceļi un pakalpojumi ir labākie pasaulē. Latvijas banku sistēma ir progresīvākā pasaulē.
Kamēr valstī nav sasniegts pieņemams iedzīvotāju dzīves līmenis, kurā ikkatrs var reāli atbalstīt partiju, kuras idejas un darbība viņam simpatizē, partijas jāfinansē no valsts budžeta. Jāveido vēlēšanu sistēma, kurā ne tikai šaurs partijas personu loks izvēlas, kuriem uzticēt pārstāvēt iedzīvotāju intereses, bet arī jebkurš Latvijas iedzīvotājs var izvirzīt sevi kā deputāta kandidātu. Jāizveido sistēma, kurā valsts iestāžu vadītāji ir atbildīgi gan materiāli, gan krimināli par savu lēmumu sekām, gluži kā tas ir privātajā uzņēmējdarbībā, kā rezultātā mazinātos korupcija.
Curriculum vitae
Personas dati
Uzvārds, vārds: Kalnozols Valdis
Dzimšanas dati: 1962.gada 14.maijs
Izglītība
1980.-1986.gads Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāte. Iegūtā izglītība – inženiera-celtnieka grāds rūpnieciskās un civilās celtniecības specialitātē.
1969.-1980.gads Rīgas 2. vidusskola. Vispārējā vidējā izglītība.
Darba pieredze
2005.- šim brīdim SIA „Kalnozols un Partneri” padomes priekšsēdētājs
2001.-2005.gads Tiek ievēlēts Rīgas Domē par deputātu un Vides komitejas priekšsēdētāju.
1992.- 2001. Reorganizē kooperatīvu „Tālava”, nodibina SIA „Kalnozols”.
1988.-1992.gads Nodibina sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu kooperatīvu „Tālava” Gulbenes rajona Rankas ciemā. Amats – priekšsēdētājs.
1987.-1990.gads Rankas lauksaimniecības arodskola. Amats – direktora vietnieks ražošanas un apmācības jautājumos.
1986.-1987.gads Rīgas 13.profesionāli tehniskā skola. Amats – ražošanas apmācības meistars un pasniedzējs.
1985.gads Rīgas 19.profesionāli tehniskā celtnieku vidusskola. Amats – celtniecības darbu organizācijas pasniedzējs.
1982.-1986.gads LPSR Iekšlietu ministrijas ugunsdzēsības pārvalde. Amats - ugunsdzēsējs
1976.-1979.gads Rīgas Paraugtipogrāfija. Vasaras darbs.
Papildus informācija
Precējies, piecu bērnu tēvs.
1997.gadā iestājas politiskajā partijā TB/LNNK. 2002.gada novembrī kandidē uz partijas priekšsēdētāja amatu, iegūst 30% partijas biedru atbalstu, 2003.gada martā tiek izslēgts no partijas.
2008.gadā iestājas Latvijas Zaļo partijā, 2010.gadā kļūst par valdes locekli.
Uzvārds, vārds: Kalnozols Valdis
Dzimšanas dati: 1962.gada 14.maijs
Izglītība
1980.-1986.gads Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāte. Iegūtā izglītība – inženiera-celtnieka grāds rūpnieciskās un civilās celtniecības specialitātē.
1969.-1980.gads Rīgas 2. vidusskola. Vispārējā vidējā izglītība.
Darba pieredze
2005.- šim brīdim SIA „Kalnozols un Partneri” padomes priekšsēdētājs
2001.-2005.gads Tiek ievēlēts Rīgas Domē par deputātu un Vides komitejas priekšsēdētāju.
1992.- 2001. Reorganizē kooperatīvu „Tālava”, nodibina SIA „Kalnozols”.
1988.-1992.gads Nodibina sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu kooperatīvu „Tālava” Gulbenes rajona Rankas ciemā. Amats – priekšsēdētājs.
1987.-1990.gads Rankas lauksaimniecības arodskola. Amats – direktora vietnieks ražošanas un apmācības jautājumos.
1986.-1987.gads Rīgas 13.profesionāli tehniskā skola. Amats – ražošanas apmācības meistars un pasniedzējs.
1985.gads Rīgas 19.profesionāli tehniskā celtnieku vidusskola. Amats – celtniecības darbu organizācijas pasniedzējs.
1982.-1986.gads LPSR Iekšlietu ministrijas ugunsdzēsības pārvalde. Amats - ugunsdzēsējs
1976.-1979.gads Rīgas Paraugtipogrāfija. Vasaras darbs.
Papildus informācija
Precējies, piecu bērnu tēvs.
1997.gadā iestājas politiskajā partijā TB/LNNK. 2002.gada novembrī kandidē uz partijas priekšsēdētāja amatu, iegūst 30% partijas biedru atbalstu, 2003.gada martā tiek izslēgts no partijas.
2008.gadā iestājas Latvijas Zaļo partijā, 2010.gadā kļūst par valdes locekli.
Idejas Tautsaimniecības veicināšanai
Ilgtermiņa stratēģija.
Lai valsts nenonāktu atkal tādā situācijā, kādā esam.
Mēneša laikā jākoriģē Latvijas tautsaimniecības attīstības plāns, nosakot aptuveni septiņas prioritāras nozares, kurām ir vislielākās perspektīvas Latvijas un pasaules tirgū, pamatojoties uz vietējiem resursiem un tirgus iespējām. Kā, piemēram, Šveici mēs asociējam ar precīziem pulksteņiem, drošām bankām u.t.t, tā arī Latvijai ir jābūt precēm, ar kurām konkurēt pasaules tirgū Made in Latvia.
Daži ieteikumi:
* Ekotūrisms - Latvija ir viena no ekoloģiski tīrākajām pasaules valstīm!
* Tirdzniecības ceļi un loģistika - jau tūkstošiem gadu caur Latviju iet pasaules mēroga tirdzniecības ceļi!
* Banku pakalpojumi – jau šobrīd viena no attīstītākajām nozarēm Latvijā.
* Izglītības uzņēmējdarbība - Latvijā ir visvairāk skolu uz vienu iedzīvotāju un vislielākais augstāko izglītību ieguvušo skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu.
* Ekoloģisko produktu ražošana – visi nosacījumi kā ekoloģiski tīrākajai valstij.
* Kokrūpniecība - jau vēsturiski Latvijā attīstīta pietiekami augstā līmenī
* Celtniecība - nozare, kur galvenais ir zināšanas darba organizācijā un tehnoloģijās.
* Rūpniecība ar augstu pievienoto vērtību –ražošana, kurā produkta galveno vērtību veido intelektuālais ieguldījums .
Valsts attiecīgajās nozarēs sagatavo speciālistus, sniedz garantijas uzņēmējiem, iegulda ražošanas uzņēmumu statūtkapitālos, popularizē saražotos produktus pasaulē, dod nodokļu atlaides. Valsts atbalsta, galvenokārt, mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un attīstību, bet no lielajiem arī eksportētājuzņēmumus.
Tautsaimniecības attīstības plānu koriģē reizi piecos gados un tas ir galvenais dokuments un mēraukla uz kā balstās Ministru kabineta darbs.
Kā arī valsts it īpaši atbalsta:
- mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu veidošanos laukos,
- zinātniskos pētījumus, kas nodrošina tautsaimniecību,
- izglītību, kas ir valsts pirmā un svarīgākā prioritāte, ar noteikumu, ja valsts apmaksāto izglītību ieguvušie iedzīvotāji pamet valsti, viņi apmaksā valstij naudu par izglītību.
Īstermiņa stratēģija.
Lai izkļūtu pēc iespējas ātrāk no dižķibeles.
Tāpat kā Vācijā un ASV, pēc krīzes jārealizē valstiski nepieciešami projekti, kuros tiek iesaistīti maksimāli daudz iedzīvotāju, iepludinot valsts līdzekļus ekonomikas atdzīvināšanai, piemēram: ceļu būve, mazie un vidējie celtniecības objekti-sporta būves, labiekārtošanas projekti, sociālās un kultūras būves, parku, skvēru iekārtošana, ēku siltināšana, it īpaši atbalstot un veidojot vietējā siltumizolācijas materiāla ražošanu u.c..
Dotie projekti tiek organizēti tā, lai tajos iesaistītos iespējami lielāks iedzīvotāju skaits, mazo un vidējo uzņēmumu. Kā arī jāveicina lauku ekonomikas stimulēšana.
Lai valsts nenonāktu atkal tādā situācijā, kādā esam.
Mēneša laikā jākoriģē Latvijas tautsaimniecības attīstības plāns, nosakot aptuveni septiņas prioritāras nozares, kurām ir vislielākās perspektīvas Latvijas un pasaules tirgū, pamatojoties uz vietējiem resursiem un tirgus iespējām. Kā, piemēram, Šveici mēs asociējam ar precīziem pulksteņiem, drošām bankām u.t.t, tā arī Latvijai ir jābūt precēm, ar kurām konkurēt pasaules tirgū Made in Latvia.
Daži ieteikumi:
* Ekotūrisms - Latvija ir viena no ekoloģiski tīrākajām pasaules valstīm!
* Tirdzniecības ceļi un loģistika - jau tūkstošiem gadu caur Latviju iet pasaules mēroga tirdzniecības ceļi!
* Banku pakalpojumi – jau šobrīd viena no attīstītākajām nozarēm Latvijā.
* Izglītības uzņēmējdarbība - Latvijā ir visvairāk skolu uz vienu iedzīvotāju un vislielākais augstāko izglītību ieguvušo skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu.
* Ekoloģisko produktu ražošana – visi nosacījumi kā ekoloģiski tīrākajai valstij.
* Kokrūpniecība - jau vēsturiski Latvijā attīstīta pietiekami augstā līmenī
* Celtniecība - nozare, kur galvenais ir zināšanas darba organizācijā un tehnoloģijās.
* Rūpniecība ar augstu pievienoto vērtību –ražošana, kurā produkta galveno vērtību veido intelektuālais ieguldījums .
Valsts attiecīgajās nozarēs sagatavo speciālistus, sniedz garantijas uzņēmējiem, iegulda ražošanas uzņēmumu statūtkapitālos, popularizē saražotos produktus pasaulē, dod nodokļu atlaides. Valsts atbalsta, galvenokārt, mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un attīstību, bet no lielajiem arī eksportētājuzņēmumus.
Tautsaimniecības attīstības plānu koriģē reizi piecos gados un tas ir galvenais dokuments un mēraukla uz kā balstās Ministru kabineta darbs.
Kā arī valsts it īpaši atbalsta:
- mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu veidošanos laukos,
- zinātniskos pētījumus, kas nodrošina tautsaimniecību,
- izglītību, kas ir valsts pirmā un svarīgākā prioritāte, ar noteikumu, ja valsts apmaksāto izglītību ieguvušie iedzīvotāji pamet valsti, viņi apmaksā valstij naudu par izglītību.
Īstermiņa stratēģija.
Lai izkļūtu pēc iespējas ātrāk no dižķibeles.
Tāpat kā Vācijā un ASV, pēc krīzes jārealizē valstiski nepieciešami projekti, kuros tiek iesaistīti maksimāli daudz iedzīvotāju, iepludinot valsts līdzekļus ekonomikas atdzīvināšanai, piemēram: ceļu būve, mazie un vidējie celtniecības objekti-sporta būves, labiekārtošanas projekti, sociālās un kultūras būves, parku, skvēru iekārtošana, ēku siltināšana, it īpaši atbalstot un veidojot vietējā siltumizolācijas materiāla ražošanu u.c..
Dotie projekti tiek organizēti tā, lai tajos iesaistītos iespējami lielāks iedzīvotāju skaits, mazo un vidējo uzņēmumu. Kā arī jāveicina lauku ekonomikas stimulēšana.
No vēstures jeb Back to USSR
Likvidējot Vides departamentu, Rīgas dome atgriežas atpakaļ padomju laikos, kad vides jautājumu risināšana bija otršķirīga, ko mēs redzam pēc daudzajām, no PSRS mantotajām, vides problēmām. Visā pasaulē, arī ASV un Ķīnā, vides jautājumu risināšana tiek noteikta kā prioritāte. Ilgtspējīga attīstība ir galvenais starpvalstu sarunās.
Likvidējot Vides departamentu, novienkāršojas būvniecības procesu saskaņošana. Tas nozīmē, ka caur Rīgas domi būs iespējams klusāk un ātrāk izbīdīt celtniecības projektus dabas pamatnēs, kāpu zonās, dabas liegumos, mežos un parkos. Būs vieglāk iegūt koku izciršanas atļaujas.
Zaļās partijas Rīgas Ziemeļu nodaļa iesaka, pirmkārt - ekonomēt uz pašvaldības iepirkumu konkursiem, organizējot tos atklāti un godīgi ( nesastādot konkursu noteikumus konkrētam izpildītājam), tā ieekonomējot vismaz 10% pilsētas līdzekļu.
Otrkārt - Rīgas pilsētas līdzekļus ieguldīt mazos un vidējos iepirkumos, piemēram, pilsētas teritorijas labiekārtošanā, ēku siltuma efektivitātes uzlabošanā, mazos celtniecības pasūtījumos, skolu un pašvaldību ēdināšanā un sakopšanā, transporta pakalpojumos u.c. Atbalstīt vietējo ražotāju izstrādājumu tirdzniecību Rīgā. Tas dotu ekonomikas stimulēšanu un lielākus pilsētas ieņēmumus nodokļu veidā. Tā rezultātā pilsētai nevajadzētu ekonomēt uz tik vitāli svarīgām nozarēm kā vide un izglītība. Treškārt - daudz efektīvāk Rīgas domes darbu varētu veikt, ja atbildīgās amatpersonas būtu materiāli atbildīgas par pieņemtiem lēmumiem, nevis kā šobrīd, kad lēmumus domes deputāti izskata mēnešiem ilgi, tā izšķīdinot atbildību (piemēram, Dienvidu tilta gadījumā nevar atrast vainīgās personas).
Aicinām atcerēties, ka Vides jautājumi ir aktuāli visās nozarēs gan transporta, gan veselības aprūpes, gan attīstības u.c. Piemēram, videi nedraudzīga transporta sistēma noved pie iedzīvotāju paaugstinātas saslimstības ar sirds, asinsvadu u.c. slimībām. Ja pilsētas attīstībā neizvirza kā prioritāti vides jautājumus, tad attīstība nevar būt ilgtspējīga.
Zaļās partijas Rīgas pilsētas Ziemeļu nodaļa aicina nevis ekonomēt uz vides jautājumiem, bet veikt pilsētas attīstības politiku, lai mūsu Rīga būtu ekoloģiski vistīrākā pilsētā Eiropā, ar zaļo teritoriju vairāk kā 50%. Veidot pilsētas saistošo noteikumu politiku, lai unikālo, vēsturisko ēku saimnieki būtu ieinteresēti savus īpašumus, kas ir visas pilsētas lepnums, uzturēt vislabākajā kārtībā. Sakopt rīdzinieku un tūristu atpūtas vietas, lai Rīga būtu interesantākā un sakoptākā pilsēta Eiropā. Lai mūsu transporta sistēma būtu draudzīgākā videi. Atbalstot mūsu zemniekus, Rīgas satiksmei izmantot Latvijas biodegvielu. Attīstīt elektrotransporta un velotransporta satiksmes sistēmu. Attīstīt pilsētu vienmērīgi, lai no rītiem pilsētas centra virzienā un vakarā no centra, neveidotos sastrēgumi, tā piesārņojot gaisu. Realizēt Rīgas attīstības plānu 2006.-2018. gadam, kura izstrādāšana izmaksāja vairāk kā simts tūkstošu latu, kas ir atzīts par vienu no labākajiem Eiropā un to bez Vides departamenta līdzdalības nav iespējams realizēt.
Nav jēgas sapelnītai naudai, ja mums nebūs tīras vides, kur dzīvot!
Ir izdevīgāk šodien iztērēt vides jautājumu risināšanai dažus tūkstošus, nevis nākotnē tērēt simtus tūkstošus vides problēmu seku likvidēšanai.
Likvidējot Vides departamentu, novienkāršojas būvniecības procesu saskaņošana. Tas nozīmē, ka caur Rīgas domi būs iespējams klusāk un ātrāk izbīdīt celtniecības projektus dabas pamatnēs, kāpu zonās, dabas liegumos, mežos un parkos. Būs vieglāk iegūt koku izciršanas atļaujas.
Zaļās partijas Rīgas Ziemeļu nodaļa iesaka, pirmkārt - ekonomēt uz pašvaldības iepirkumu konkursiem, organizējot tos atklāti un godīgi ( nesastādot konkursu noteikumus konkrētam izpildītājam), tā ieekonomējot vismaz 10% pilsētas līdzekļu.
Otrkārt - Rīgas pilsētas līdzekļus ieguldīt mazos un vidējos iepirkumos, piemēram, pilsētas teritorijas labiekārtošanā, ēku siltuma efektivitātes uzlabošanā, mazos celtniecības pasūtījumos, skolu un pašvaldību ēdināšanā un sakopšanā, transporta pakalpojumos u.c. Atbalstīt vietējo ražotāju izstrādājumu tirdzniecību Rīgā. Tas dotu ekonomikas stimulēšanu un lielākus pilsētas ieņēmumus nodokļu veidā. Tā rezultātā pilsētai nevajadzētu ekonomēt uz tik vitāli svarīgām nozarēm kā vide un izglītība. Treškārt - daudz efektīvāk Rīgas domes darbu varētu veikt, ja atbildīgās amatpersonas būtu materiāli atbildīgas par pieņemtiem lēmumiem, nevis kā šobrīd, kad lēmumus domes deputāti izskata mēnešiem ilgi, tā izšķīdinot atbildību (piemēram, Dienvidu tilta gadījumā nevar atrast vainīgās personas).
Aicinām atcerēties, ka Vides jautājumi ir aktuāli visās nozarēs gan transporta, gan veselības aprūpes, gan attīstības u.c. Piemēram, videi nedraudzīga transporta sistēma noved pie iedzīvotāju paaugstinātas saslimstības ar sirds, asinsvadu u.c. slimībām. Ja pilsētas attīstībā neizvirza kā prioritāti vides jautājumus, tad attīstība nevar būt ilgtspējīga.
Zaļās partijas Rīgas pilsētas Ziemeļu nodaļa aicina nevis ekonomēt uz vides jautājumiem, bet veikt pilsētas attīstības politiku, lai mūsu Rīga būtu ekoloģiski vistīrākā pilsētā Eiropā, ar zaļo teritoriju vairāk kā 50%. Veidot pilsētas saistošo noteikumu politiku, lai unikālo, vēsturisko ēku saimnieki būtu ieinteresēti savus īpašumus, kas ir visas pilsētas lepnums, uzturēt vislabākajā kārtībā. Sakopt rīdzinieku un tūristu atpūtas vietas, lai Rīga būtu interesantākā un sakoptākā pilsēta Eiropā. Lai mūsu transporta sistēma būtu draudzīgākā videi. Atbalstot mūsu zemniekus, Rīgas satiksmei izmantot Latvijas biodegvielu. Attīstīt elektrotransporta un velotransporta satiksmes sistēmu. Attīstīt pilsētu vienmērīgi, lai no rītiem pilsētas centra virzienā un vakarā no centra, neveidotos sastrēgumi, tā piesārņojot gaisu. Realizēt Rīgas attīstības plānu 2006.-2018. gadam, kura izstrādāšana izmaksāja vairāk kā simts tūkstošu latu, kas ir atzīts par vienu no labākajiem Eiropā un to bez Vides departamenta līdzdalības nav iespējams realizēt.
Nav jēgas sapelnītai naudai, ja mums nebūs tīras vides, kur dzīvot!
Ir izdevīgāk šodien iztērēt vides jautājumu risināšanai dažus tūkstošus, nevis nākotnē tērēt simtus tūkstošus vides problēmu seku likvidēšanai.
Abonēt:
Ziņas (Atom)