Sabiedrības un valsts pamats ir ģimene, tajā top valsts nodokļu maksātājs, dzimtenes aizstāvis un valsts vadītājs. Ģimenē mācītais ir pamats visai mūsu dzīvei, mūsu vecāku sniegtais piemērs kalpo kā mēraukla visā dzīvē. Ģimenē veidojas galvenie uzskati par to, kas ir labi vai slikti, pareizi vai nepareizi, godīgi vai negodīgi, tieši ar šo vērtību apgūšanu turpmākajā dzīvē, cilvēks apzinās, ka nodokļi ir jāmaksā, par valsti ir jārūpējas. Ģimene ir visas valsts pamats. Ģimenē top valsts jaunais pilsonis.
Ģimenē, kurā valda pozitīva atmosfēra, var izaugt pilnvērtīgs pilsonis. Stabila ģimene ir jebkuras sabiedrības mērķis, kriminālas personas, lielākoties, izaug ģimenēs ar sliktu atmosfēru, nepilnās un nelabvēlīgās ģimenēs. Viens no svarīgākajiem valsts nākotnes uzdevumiem ir stipru ģimeņu veidošana, atbalstīšana, jo tajās attīstās visādā ziņā veselīgi valsts pilsoņi. Pozitīvai ģimenes atmosfērai ir jākļūst par visas sabiedrības mērķi. Bērni, kuri jau no bērnības baudīs veselīgu ģimenes gaisotni, zinās kā veidot labas attiecības savā un savu bērnu ģimenē, viņi zinās kā pārvarēt sadzīviskas vai citādas problēmas, kuras bieži kļūst par ģimenes šķiršanās iemeslu. Katra tēva un mātes atbildība ir izaudzināt veselīgu sabiedrības locekli, nevelti musulmaņi ar bērnu audzināšanu pauž mīlestību pret Dievu. Skolās jāmāca stipras ģimenes pamatvērtības - prasmi saprasties; spēju piekāpties un piedot; vēlmi atbalstīt un uzmundrināt; tēva, mātes un bērna pienākumus ģimenē.
Demokrātija nav anarhija, kurā neievēro nekādus likumus, pienākumus. Sabiedrībā ir jāieaudzina vērtības un pienākuma apziņa, kura sāk strādāt jau zemapziņas līmenī. Trūkst stabilu uzskatu par to, kāda ir vīrieša un sievietes loma ģimenē, tāpēc bieži veidojas situācija, kurā sieviete cenšas sevi apliecināt biznesā, politikā, tā vietā lai kļūtu par vislabāko ģimenes māti, taču tas ir saistīts arī ar vīriešu apjukumu, neizprotot savu - ģimenes galvas un apgādnieka lomu, bez kuras pildīšanas sieviete nevar kļūt par lielisku ģimenes māti. Tas, ko var izdarīt sieviete, nevar vīrietis un otrādi, un ir absurdi daudzos gadījumos runāt par dzimumu līdztiesību, jo tā nav iespējama ne fiziski, ne arī citādi. Piemēram, normāli attīstīts vīrietis nekad nespēs dzemdēt, taču fizisku darbu viņš veiks labāk nekā sieviete utt. Bērnam ir vajadzīgs viss - gan mātes mīļums, gādība un rūpes, gan vīrieša sniegtā drošības sajūta – fiziskā un materiālā. Kā var izveidot stabilu ģimeni, ja tajā nav mātes vai tēva parauga? Mēs, galvenokārt, mācāmies no piemēra, ko dod mūsu vecāki, un ja šis piemērs ir kropļots, tad tāds arī izaugs pilsonis, kurš šo nepilnību nodos tālāk saviem pēcnācējiem.
Ģimeņu nesaskaņās, bieži tiek uzskatīts, ka sieviete, kā fiziski vājāka, ir cietēja, taču reti tiek runāts par psiholoģiskā terora ietekmi ģimenes attiecībās. Daudzu ģimeņu izjukšanas iemesls ir neuzticība. Arī tā ir problēma, kura rodas no nepietiekamas audzināšanas un vērtību izpratnes. Protams, ir tāda attiecību forma kā poligāmija, taču tā nozīmē vēl lielāku atbildību kā tradicionālā savienībā, taču pie mums to bieži jauc ar vienkāršu izlaidību. Daudzos gadījumos vīrietis nevēlas izjaukt ģimeni, bet sabiedriskā attieksme sievietei to prasa, atsakoties iedziļināties lietas būtībā. Savā laikā kristiešu mormoņi risināja poligāmijas jautājumu, ar mērķi izveidot stabilu ģimenes formu, arī citās pasaules reliģijās tiek risināts stipru ģimeņu un bērnu audzināšanas jautājums, jo ikkatrai sabiedrībai daudz vērtīgāka ir stabila ģimene, kurā ir saticība un kopīgs mērķis - bērnu izaudzināšana, nevis šķirt - ar salauztiem bērnu un vecāku likteņiem.
Daudzi ģimenes veido nevis, lai audzinātu bērnus, bet lai stiprinātu mīlestību pret partneri un kopības sajūtu, bet, kad mīlestība zūd, izplēn arī kopā būšanas motivācija un ģimene izjūk, paliek vientuļi vecāki un bērni. Taču, jāsaprot, ka svarīgākajai sastāvdaļai attiecībās ir jābūt atbildībai un vēl reiz atbildībai!
Ir neizturami vērot ģimenes, kuras aizbraukušas uz dzīvi ārzemēs. Kā atgriezt šīs ģimenes? Šeit atkal ir runa par valstiski svarīgu uzdevumu - panākt ātru ekonomikas atveseļošanos!
Trekno gadu laikā, mūsu vērtību skalas augšgalā visbiežāk atradās nauda, taču šī brīža sarežģītais periods ir licis saprast, ka patiesas vērtības ir sirds siltums un dvēseliskums. Bērni ir ļoti gudri un saprotoši un īpaši šajā laikā ir iespējams izbaudīt patiesu ģimenes vērtību, jo ģimenē ar augstu morāli un vērtībām, naudas trūkums nav šķērslis, vietā stājas atbalsts un sapratne! Taču tur, kur jau iestājas bads, jānāk palīgā valstij!
Mūsu dzīves apmierinātības un laimes sajūta ir atkarīga, pirmkārt, no mums pašiem, no tā, kā mēs spējam just, nevis no apkārtējiem apstākļiem - otra cilvēka, naudas daudzuma, apstākļiem utt. Meklēsim laimi tuvumā, netiecoties pēc viltus mirāžām! Kā teikts filmā.., mācīsimies smaidīt ar aknām!
